ES komisāre: no juridiskā viedokļa Austrijai nevajadzēja izpildīt Lietuvas izsniegto ES orderi par Golovatova aizturēšanu

ES iekšlietu un tieslietu ministru neoficiālās sanāksmes laikā Polijas kūrortpilsētā Sopotā Redinga žunālistiem teica, ka orderi "izpildošā dalībvalsts no Eiropas aizturēšanas ordera darbības var izslēgt noziegumus, kas ir pastrādāti pēc konkrēta datuma. Tā tas bija šajā konkrētajā gadījumā, jo noziegumi tika pastrādāti 1991.gadā, bet Eiropas aizturēšanas orderus Austrija sāka izpildīt tikai pēc 2002.gada".

"No juridiskā viedokļa situācija ir skaidra: Austrijai nebija jāpilda šis orderis," Redingas teikto citēja viņas preses sekretārs Metjū Ņūmens.

Komisāre arī sacījusi, ka lietas juridiskais aspekts ir viens jautājums, bet politiskais - cits jautājums. "Katras Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums ir patiesi sadarboties ar saviem partneriem. Un man bija liels prieks uzzināt, ka divi kolēģi [Austrijas un Lietuvas tieslietu ministri] ir nolēmuši izveidot darba grupu, lai intensificētu savstarpējo sadarbību. Un nav šaubu, ka turpmāk sadarbība starp šīm valstīm būs ļoti gluda, teica Redinga. Darba grupu Golovatova jautājumā otrdien, tiekoties Sopotā, vienojās izveidot Austrijas tieslietu ministre Beatrikse Karla un Lietuvas tieslietu ministrs Remiģijs Šimašis.

Savukārt Lietuvas Tieslietu institūta direktors Aļģimants Čeps aģentūrai BNS teica, ka šajā situācija Austrijai vajadzējis gaidīt Lietuvas izdošanas lūgumu, lai aizdomās turēto izdotu saskaņā ar vismaz divām konvencijām.

"Austrija izmantoja [procedūras] neprecizitāti, lai gan tai vajadzēja izdot šādu personu, balstoties uz agrākām konvencijām - ES Izdošanas konvenciju vai Eiropas Padomes Izdošanas konvenciju," sacīja Čeps.

Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā Viļņā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.

Šāda rīcība saniknojusi Lietuvu. Lietuva pirmdien iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu. Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas arī Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā Ģiedris Puodžūns, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas Tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.

Otrdien saistībā ar šo notikumu notu Austrijai iesniedza arī Latvija.

1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.

Pagājušajā gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārkvalificēja 23 personām, to vidū vairākums ir Krievijas pilsoņi un divi - Baltkrievijas pilsoņi, izvirzītās apsūdzības 1991.gada 13.janvārī izdarītajos noziegumos par apsūdzībām kara noziegumos. Tādā veidā Ģenerālprokuratūra panākusi, ka uz apsūdzētajiem vairs neattiecas lietas noilgums. Lietuva arī izsludinājusi aizdomās turamo meklēšanu Eiropas Savienībā, un viņu aizturēšanai izdoti ES orderi.