Saskaņā ar provizoriskajiem Eiropas Komisijas aprēķiniem, kuru pamatā izmantotas dalībvalstu ikgadējās deklarācijas, ES dalībvalstīm ir jāveic maksājumi gandrīz 221 miljonu eiro apmērā par šīm valstīm noteikto piena ražošanas kvotu pārsniegšanu 2006./2007. tirdzniecības gadā. Pagājušajā gadā nodevas apjoms sasniedza 355 miljonus eiro.
Septiņas dalībvalstis (Austrija, Kipra, Dānija, Itālija, Vācija, Luksemburga un Nīderlande) ir pārsniegušas piegādes kvotas. Kopumā šīs kvotas pārsniegtas par 773 728 tonnām, par kurām jāmaksā nodeva saistībā ar piegādēm 220,82 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 80% no kopējās summas ir par pārprodukciju Itālijā, kura pārsniedza savu kvotu par 6%. Austrija pārsniedza savu kvotu par 3,3%, bet pārējās piecas valstis, kurām piemēro nodevu, pārsniedza kvotu par mazāk kā 1%. Attiecībā uz tiešo tirdzniecību patērētājiem tikai Kipra un Nīderlande ir ziņojusi par noteiktā daudzuma pārsniegšanu kopumā par 420 tonnām, kas veido tiešās tirdzniecības nodevu 120 000 eiro apmērā.

"Piena kvotām iepriekšējos gados bija svarīgs uzdevums – līdzsvarot piegādi un pieprasījumu," teica Marianna Fišere Bēla, lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre. "Bet kopš darbojas KLP reformas, lauksaimnieki var brīvi ražot tirgum un kvotas kļūst par anahronismu. No 2015. gada kvotu vairs nebūs. Aktuāls ir jautājums – kādi pārejas pasākumi mums vajadzīgi? Tas būs galvenais jautājums gaidāmajā KLP "veselības pārbaude"."

Kopējā kvota, ko 2006./2007. gada sezonai (2006. gada aprīlis – 2007. gada marts) noteica piegādēm piena pārstrādes uzņēmumiem, bija 137 miljoni tonnu. Šo kopējo daudzumu visā Eiropas Savienībā (ES-25; kvotu sistēmu Rumānijā un Bulgārijā ieviesa tikai no 2007. gada 1. aprīļa) sadalīja 808 162 individuālās kvotās. Atsevišķa kvota tiešajai pārdošanai patērētājiem, kuras apjoms ir 2 miljoni tonnu, ir sadalīta 73 000 individuālās kvotās.

Ražotājiem 18 dalībvalstīs no 25 nodeva saistībā ar piegādēm nebūs jāmaksā, jo valsts references daudzumi nav pārsniegti. Piegādes 9 valstīs bija vismaz par 5 % mazākas, nekā to atļāva kvotas (Grieķijā, Zviedrijā, Slovākijā, Slovēnijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Ungārijā). Taču neizmantotās kvotas daudzums absolūtos skaitļos ievērojamāks bija Francijai (636 000 neizmantotas tonnas) un Apvienotajai Karalistei (479 000 neizmantotas tonnas). Kopā neizmantotās piegāžu kvotas 18 dalībvalstīs, kuras neizmantoja visas savas kvotas, ir 2,7 miljoni tonnu. Tas nozīmē, ka, ieskaitot kvotu pārsniegšanu citās dalībvalstīs, ES-25 piegādātais piena daudzums faktiski ir par 1,9 miljoniem tonnu mazāks nekā noteiktā kvota.

Eiropas Savienībā govs pienu tirdzniecībā laiž, pamatojoties uz kvotu sistēmu, lai tādējādi panāktu līdzsvaru starp piegādi un pieprasījumu un lai ierobežotu pārprodukciju. Katrai dalībvalstij tiek piešķirti divi references daudzumi (proti, "kvotas"): pirmais daudzums piegādēm piena pārstrādes uzņēmumiem, bet otrs daudzums — tiešai tirdzniecībai patērētājiem.

Šos daudzumus katrā dalībvalstī sadala starp ražotājiem (piešķir individuālās kvotas). Ja valsts kvota tiek pārsniegta, tad ražotājiem, kas šo pārprodukciju ir saražojuši, attiecīgajā dalībvalstī ir jāmaksā nodeva. Šī nodeva jāmaksā govs piena ražotājiem par visu 12 mēnešos no 1. aprīļa līdz 31. martam pārdoto piena vai piena ekvivalenta daudzumu, kas pārsniedz kvotu. Ik gadus līdz 1. septembrim dalībvalstīm jāiesniedz ziņojums Komisijai par piena kvotu sistēmas piemērošanas rezultātiem iepriekšējā laika posmā. Šo paziņojumu iesniedz, aizpildot anketu, kurā iekļautas visas nodevas aprēķināšanai vajadzīgās ziņas. Nodevas likme ir 28,54 eiro par simts kilogramu pārprodukcijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit