"Tiks izveidota valstu grupa, kuras varēs pievienoties 2005.gadā," Mišels sacīja preses konferencē Varšavā, piebilstot, ka tas ir tikai viens no vairākiem ES paplašināšanās scenārijiem.
Polija cerēja pievienoties ES 2003.gadā, un Bartoševskis bija pārsteigts par šī termiņa atlikšanu, par ko ES līderi līdz šim izvairījās publiski paziņot.
"Es uzklausīju šo viedokli no pieredzējuša Beļģijas politiķa. Šo informāciju vēl jāanalizē Ārlietu ministrijai un valdībai," Bartoševskis sacīja.
Pastāv arī tāds variants, ka ES sagatavo individuālu iestāšanās scenāriju katrai no 12 kandidātvalstīm, piebilda Mišels.
Polija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Slovēnija un Kipra sāka sarunas par iestāšanos ES 1998.gadā, cerot uz uzņemšanu 2003.gadā.
2000.gadā ES sāka iestāšanās sarunas ar vēl sešām kandidātvalstīm - Bulgāriju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Maltu.
Analītiķi uzskata - Mišela paziņojums apstiprina pieņēmumu, ka Rietumu politiķi un ES valstu pilsoņi nav ieinteresēti drīzā ES paplašināšanā.
"Tas, par ko ilgu laiku runāja Briseles institūciju kuluāros, beidzot tika pateikts publiski," sacīja bijušais Polijas sarunvedis ar ES, patlaban Eiropas konsultāciju centra vadītājs Janušs Kačurba.
"Tā ir reālisma pazīme, ņemot vērā ierobežoto Rietumu sabiedrības atbalstu ES paplašināšanai, lēno progresu ES institucionālajās reformās un nepietiekamo kandidātvalstu sagatavotību," viņš sacīja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
