EK pilnvarās neietilpst sekot, vai valstis ievēro Eiropas cilvēktiesību konvenciju un starptautisko konvenciju pret spīdzināšanu. Atbildīgā par šādu izmeklēšana ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
"Slepeni cietumi neatbilstu Eiropas cilvēktiesību konvencijai," sacīja EK pārstāvis. Pēc viņa teiktā, ja izrādīsies patiesi apgalvojumi, ka šādi cietumi pastāv Bulgārijā un Rumānijā, kuru plānots 2007.gadā uzņemt ES, tad tas būs pretrunā ar standartiem valsts uzņemšanai ES.
Avīze "The Washington Post" trešdien rakstīja, ka pirms gandrīz četriem gadiem CIP esot izveidojusi slepenu cietumu sistēmu pēc 11.septembra uzbrukumiem. Tajā bijuši objekti astoņās valstīs, arī Afganistānā, Taizemē un Austrumeiropas valstīs, raksta avīze, atsaucoties uz vārdā neminētām ASV un citu valstu amatpersonām.
Laikraksts nenosauc šīs Austrumeiropas valstis pēc ASV amatpersonu lūguma, jo tās baidās, ka teroristi var vērsties pret šīm valstīm. Tajā pašā laikā nevalstiskā organizācija "Human Rights Watch" paziņoja, ka gūstekņu turēšanai vispiemērotākās ir Polija un Rumānija. "Mums ir diezgan liela pārliecība, ka šādas iestādes pastāv vismaz Polijā un Rumānijā," sacīja organizācijas pārstāvis Toms Malinovskis.
Arī "Gazeta Wyborcza", atsaucoties uz saviem "avotiem", kā ieslodzījuma vietas min Poliju un Rumāniju.
Zbigņevs Semjatkovskis, kurš 2003.gadā bija Polijas Aizsardzības ministrijas virsnieks sakariem ar CIP, teica neko nezinām par slepeniem cietumiem teroristiem. "ASV nekad nav izteikusi priekšlikumu, lai mēs uzņemtu aizturētos teroristus," viņš teica laikrakstam.
Polijas militārais analītiķis un ģenerālis Staņislavs Kožejs pauda pārliecību, ka "poļu izlūkdienesti neuzņemtos tādu risku. To nebūtu iespējams noslēpt". Viņš pieļāva, ka CIP būtu daudz ērtāk nopratināšanas centrus izveidot Āzijā, kur ASV ir militārās bāzes.
Polijas laikraksts "Gazeta Wyborcza" ceturtdien ziņoja, ka 2003.gada 22.septembrī mazajā Šimanu lidlaukā Polijas ziemeļos esot nolaidusies lidmašīna "Boeing 737" ar reģistrācijas numuru "N313P" ceļā no Kabulas Afganistānā.
Vecais kara lidlauks ar divus kilometrus garu skrejceļu var uzņemt lidmašīnas "Boeing 737", un tas atrodas netālu no Polijas elitārās policijas akadēmijas "Ščitno". Lidlauka darbinieks, kurš tajā sāka strādāt 2004.gadā, noliedza, ka viņa darbības laikā lidlaukā jebkad būtu nolaidušās CIP lidmašīnas, ziņo laikraksts.
Tajā pašā laikā Čehijas iekšlietu ministrs Františeks Bublans atzina, ka ASV ir vērsusies pie Prāgas ar piedāvājumu uzbūvēt ieslodzījuma nometni, bet Čehijas amatpersonas to noraidījušas.
Vairākas Austrumeiropas valstis - Polija, Ungārija, Slovākija, Bulgārija un Čehija un arī Latvija - ir paziņojušas, ka to teritorijās nav amerikāņu slepeno dienestu bāzes.
Baltā nama pārstāvis Skots Maklelans atteicās apstiprināt vai noliegt ziņas par ieslodzīto bāzēm, sakot, ka viņš nevar runāt par lietām, kas saistītas ar izlūkdienestu darbību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
