Oficiālajā Eiropas Komisijas (ES) plānā par paplašināšanās finansējumu lauksaimniecības sektorā, kura paziņošana gaidāma piektdien, būs iekļauti tie paši priekšlikumi, ko EK ierosināja jau janvārī.
Šos priekšlikumus ES kandidātvalstis atzina par diskriminējošiem, jo tie paredz, ka tūlīt pēc iestāšanās savienībā jauno dalībvalstu zemnieki saņems tikai 25 procentus no tiešajiem maksājumiem, kurus saņem pašreizējo dalībvalstu lauksaimnieki. Janvārī ierosinātais plāns paredzēja, ka subsidēšanas apjoms tiks pakāpeniski palielināts un pēc desmit gadiem sasniegts ES pastāvošo lauksaimniecības subsīdiju apjomu.
"Gaidāms, ka Komisijas kopējās nostājas projekts lauksaimniecības jomā tikai nedaudz atšķirsies no sākotnējā ierosinājuma," sacīja Kreichūbers.
EK kā mierinājumu kandidātvalstīm, no kurām desmit cer iestāties savienībā jau 2004.gadā, plāno piedāvāt dāsnu finansējumu lauku rajonu attīstībai.
Lauksaimniecības politiku, kas ir viena no sarežģītākajām sadaļām iestāšanās sarunās, plānots ar kandidātvalstīm apspriest šā gada otrajā pusē, un daudzi diplomāti teic, ka saspīlējums sarunās varētu rasties tikai pašā noslēguma posmā decembrī.
ES ir paziņojusi, ka šogad vēlas pabeigt iestāšanās sarunas ar Latviju, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju, Kripu un Maltu. Bulgārija un Rumānija cer savienībai pievienoties kaut kad vēlāk tuvāko desmit gadu laikā.
Kandidātvalstis uzskata, ka ES plāni tikai pakāpeniski iesaistīt jauno dalībvalstu lauksaimniekus tiešo maksājumu saņemšanā daudzi zemnieki zaudēs konkurētspēju. Kandidātvalstis arī pieprasījušas augstākas kvotas graudu, cukura un citu produktu ražošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
