"Rezultāti liecina, ka arvien vairāk nepieciešams izskaidrot iedzīvotājiem paplašināšanās pozitīvos apsektus un problēmas," sacīja ES pārstāvis Žans Kristofs Filori.
Pret paplašināšanos visvairāk iebilst Francijas un Austrijas iedzīvotāji, kur pret jaunu dalībvalstu uzņemšanu ir 50 procenti aptaujāto. Par organizācijas paplašināšanos visvairāk ir Grieķijas iedzīvotāji (70 procenti), Itālijas iedzīvotāji (59 procenti) un Spānijas iedzīvotāji (58 procents).
Vācijā 36 procenti iedzīvotāju ir par, bet 43 procenti - pret ES paplašināšanos. 21 procentam aptaujāto noteikta viedokļa nebija.
Aptaujas dati arī liecina, ka 55 procenti ES iedzīvotāju atbalsta Eiropas vienotās valūtas ieviešanu, un 46 procenti uzticas Eiropas Komisijai (EK), kas vada ES ikdienas darbu.
Vismazāk EK uzticas Lielbritānijas iedzīvotāji, pozitīvi komisijas darbību vērtē tikai 24 procenti respondentu un valstī tiek uzskatīts, ka EK nodarbojas ar to jautājumu risināšanu, kurus būtu jānodod atsevišķo valstu valdību pārziņā.
Lielbritānijā ir vismazāk ES entuziastu, tikai 28 procenti iedzīvotāju uzskata, ka dalība organizācijā ir pozitīvs aspekts. 63 procenti Lielbritānijas iedzīvotāju neatbalsta Eiropas vienotās valūtas ieviešanu.
Taču liels skaits aptaujāto atzinīgi novērtējuši Eiropas kopīgo ārpolitiku (65 procenti), kā arī kopīgo aizsardzības un drošības politiku (73 procenti).
2000.gadā ES piešķīra 150 miljonus eiro (85,8 miljonus latu) informatīvu kampaņu organizēšanai saistībā ar organizācijas paplašināšanos, taču visi līdzekļi joprojām nav iztērēti, sacīja Filori.
"Eurobarometer" aptaujas dati pilnībā tiks publicēti aprīlī. Kļūdas varbūtība aptaujā ir 1,9 līdz 3,1 procents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
