Foto: AFP/Scanpix
Hondurasas prezidenta preses pārstāvji otrdien izplatījuši pirmās fotogrāfijas no Hondurasas džungļos, iespējams, beidzot atrastās leģendu apvītās Baltās pilsētas. Attēlos redzams, kā valsts prezidents Huans Orlando Hernandezs piedalās simboliskā pirmo kultūrvēsturisko dārgumu atrakšanā un demonstrācijā, ziņo "Reuters".

Tikai pagājušajā nedēļā prezidents paziņoja, ka "arheologu un zinātnieku komanda ir ceļā uz Balto pilsētu, lai sagatavotos pirmo tās fragmentu atrakšanai", vēstīja "Vice". Pētnieki zudušās civilizācijas izpētes pirmajam posmam paredzējuši veltīt mēnesi.

Leģendas un nostāsti par Balto pilsētu eksistē jau kopš 16. gadsimta, kad Spāņu iekarotāji devās izpētīt Karību jūras krasta džungļus vietā, kur mūsdienās atrodas Hondurasa. Tolaik tika ziņots par pilsētu, kurā ir neiedomājamas bagātības, baltas ēkas un milzīga statuja pērtiķveidīgam dievam, taču vēlāk šādas pilsētas eksistence tā arī palika leģendās, un vairs netika pierādīta.

Novērojumi no gaisa pirmo reizi būvju drupas nomaļā un tropiskā Hondurasas austrumu reģiona La Mosquitia ielejā atklāja jau 2012. gada maijā. Tomēr līdz pat šai dienai resursu trūkums ieleju bija padarījis par vienu no pēdējām arheoloģiski neizpētītajām vietām pasaulē.

Pirmā arheologu ekspedīcija uz nomaļo ieleju devās pērnā gada martā un pēcāk paziņoja, ka ir "novērojuši un kartografējuši iespaidīgas ēkas, zemes darbus, uzbērumus un māla piramīdu, kas pieder kultūrai, kura zēlusi pirms aptuveni tūkstots gadiem, bet pēc tam izzudusi".

Ekspedīcijas dalībnieki norādīja, ka viņus pārsteidzis drupu stāvoklis, jo tās šķitušas gandrīz neaiztiktas. Lai aizsargātu šīs bagātības no izlaupīšanas, precīzu Baltās pilsētas atrašanās vietu pētnieki neatklāj.

Atklājums jau šobrīd tiek dēvēts par revolucionāru, jo tiek uzskatīts, ka šīs drupas nepieder nevienai no jau zināmajām šajā reģionā eksistējušajām civilizācijām, piemēram, maijiem vai actekiem.

Pagaidām tiek ziņots par 52 vēsturisku priekšmetu atradumiem, kā arī konstatējuši daudzu citu atrašanās vietas zem zemes. Eksperti uzskata, ka šie priekšmeti izgatavoti un lietoti laika posmā no 1000. līdz 1400. gadam.

Vienlaikus zinātnieki uzskata, ka nomaļajā ielejā nav viena Baltā pilsēta, kā to apraksta leģendas, bet šādas pazudušās pilsētas varētu būt vairākas.

Savukārt profesors Kriss Fišers, kurš devies piedalīties jaunākajos izrakumos, medijam "Vice" norādījis, ka "Baltā pilsēta nepastāv" un "tā ir tikai leģenda", vienlaikus skaidrojot, ka tas, kas ir atrasts, ir faktiski neskarta pilsēta džungļu vidū. "Tā ir kulturāls un ekoloģisks dārgakmens, pasaules mantojums".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!