Foto: Andris Kārkluvalks, DELFI

Ceļu krustojumos, grāvjos un pie lauku saimniecībām izvietotās bruņumašīnas, tanki un tīklu apslēptas teltis apstiprina – esam iebraukuši Igaunijas Bruņoto spēku organizēto militāro mācību "Kevadtorm" jeb "Pavasara vētra" zonā. Te, plašā teritorijā pārdesmit kilometrus no Igaunijas robežpilsētas Narvas izvietojušies ap 9000 militāro mācību dalībnieku no kopumā 17 valstīm ar aptuveni 1000 bruņutehnikas vienībām, bet gaisā gandrīz ne brīdi neiestājas klusums – lido poļu un vācu iznīcinātāji vai attāli dzirdama britu helikopteru dūkoņa.

Igauņu "Pavasara vētra" ir ikgadēji lielākie militārie manevri, un to pamatuzdevums ir valsts aizsardzības apguve. Šogad tie notiek jau 16. reizi, un līdz šim tās organizētas dažādos mūsu kaimiņvalsts reģionos. Arī šoreiz atsevišķas mācību daļas, kas vērstas uz tehnisku vai kaujas vadības līmeņa prasmju apguvi, rīkotas gan Tallinā, gan Pērnavā un citviet Igaunijā, bet pati kauju izspēle – vairāku simtu kvarātkilometru plašā apgabalā starp Jehvi pilsētu un Sinimē ciemu.

Galvenā misija – noturēt teritoriju pret iebrucējiem


"Pavasara vētras 19" scenārijs paredz šo teritoriju aizsargāt no iebrucējiem, kuri to ielenkuši no dienvidiem un austrumiem. Kara izspēle šoreiz apzināti netiek rīkota īpašā poligonā, bet tieši otrādi – plašā, neierobežotā teritorijā, un tajā esošajās apdzīvotajās vietās izveidotas būtiskākās aizsardzības pozīcijas, kā arī tiek izspēlētas lielākās sadursmes.

Pirmo tiešo saskarsmi ar mācību dalībniekiem pavisam nejauši piedzīvojam vairāku lielveikalu kopējā stāvlaukumā pie Tallinas–Narvas šosejas Sillamē pilsētā. Te apstājāmies bez īpaša mērķa ceļā no galvaspilsētas uz Krievijas pierobežā esošo Narva-Jēsū, kad pēkšņi no tuvējā daudzstāvu māju pudura raitā riksī cits aiz cita šurp skrien līdz zobiem bruņotu septiņu igauņu karavīru bariņš. Šķietami neredzot ne mūs, ne desmitiem vietējo iedzīvotāju, viņi ieņem novērošanas pozīciju pie vietējā veikala "Maxima"sienas. Te viņi sagaida vairākus kamuflāžas "Mercedes" apvidus auto, ar kuriem pēc īsa brīža stāvlaukumu pamet.

Kad pēc vietējo norādes dodamies apskatīt kādu aizsardzības pozīciju starp dzīvojamajām mājām, kur esot vairākas bruņumašīnas, nevienu vairs nesastopam. Izrādās, šeit minūtes iepriekš izspēlēta sadursme, un karavīri devušies pretuzbrukumā. Arī vēlāk saskaramies ar problēmām dabā noķert konkrētas vienības – mācību scenārijs ir raits, tūkstošiem vīru lielajiem spēkiem ar visu bruņutehniku strauji pārejot no vienām pozīcijām uz nākamajām.

Igauņus kaujas laukā atbalsta gan latvieši, gan spāņi


Vairāku dienu ilgajā kauju scenārijā galvenais uzsvars likts uz igauņu spēku aizsardzības spēju stiprināšanu, kas ietver ne tikai prasmes nosargāt pozīcijas un īstenot pretuzbrukumus, bet arī cieši sadarboties ar partnervalstu karavīriem, kam jābūt gataviem arī reālas karadarbības gadījumā.

Aizsardzībā līdzās igauņu pirmajai kājnieku brigādei un viņu nesen iepirktajām kaujas mašīnām "Scouts CV90" atrodas gan Beļģu bruņutransportieri "Piranha III", gan britu spēku tanki "Challenger 2". Savukārt pretējā "frontes" pusē pozīcijās līdzās igauņu otrajai kājnieku brigādei sastopam gan latviešu vienības ar pēdējo gadu laikā iepirktajiem bruņutransportlīdzekļiem CVR(T), gan lietuviešus ar viņu bruņutransportieriem "M113", kā arī citas vieglāk bruņotas baltiešu atbalsta vienības, un citas no Spānijas un Čehijas.

"Mūsu galvenais uzdevums šeit, kā arī Latvijā, ir trenēties kopā ar sabiedrotajiem, demonstrējot, ka spējam sadarboties un strādāt kā vienots spēks. Šeit palīdzam Igaunijas spēkiem stiprināt aizsardzības spējas, bet man kā taktiskajam komandierim svarīgi redzēt, kā mani biedri no dažādām valstīm strādā, kā arī kopīgi izpildīt uzdevumu. Ikdienā visvairāk sadarbojamies ar šeit dislocētajiem NATO spēkiem no Spānijas, Itālijas, Albānijas un, protams, Latvijas, bet te esam vienā frontē ar Igaunijas 22. bataljonu," stāsta lauka malā izvietotās no Latvijas atbraukušās kanādiešu rotas komandieris majors Pjērs Goselins (attēlā), kurš dienē Ādažos dislocētajā NATO starptautiskajā kaujas grupā.

Viņš atklāj, ka te strādāt ir viegli – gan patīkami tikties ar vietējiem iedzīvotājiem, gan apkārtnes ainava ir ļoti līdzīga Kanādai. "Redzam, ka vairums vietējo iedzīvotāju ir priecīgi mūs redzēt. Vietējiem patīk sava armija, un laikam tāpēc patīkam arī mēs," stāsta kanādietis, atzīmējot, ka gan šeit, gan Kanādā biežāk sanāk mācīties poligonos, bet trenēties ārpus tiem, kas arī neesot neierasta prakse, vienmēr ir interesantāk.

Iedzīvotāju iesaiste ir izšķiroša


Pavisam nelielajā Oru ciemā, kuru veido daži desmiti priežu silā sabūvētu silikāta ķieģeļu blokmāju, no kurām vairākas mūsdienās jau ir pamestas, apkārt dzirdama tikai krievu valoda. Visā reģionā vairums iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu, taču, kā "Delfi" atzīmē Narvā dzīvojošais "Radio 4" redaktors Mihails Komaško, Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma veicinātā tā dēvētās "krievu pasaules" idejas atbalstītāju te nav daudz.

Studējis Sanktpēterburgā un atzīst, ka angliski runā labāk nekā igauniski, tomēr par savu dzimteni Komaško uzskata Igauniju. Viņš ir pārliecināts, ka vairums līdzpilsoņu, kuri te dzīvo un pat bieži dodas iepirkt lētākas preces robežas otrā pusē, izmantojot atvieglotu vīzu režīmu, jūtas piederīgi Igaunijai un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izskanējušajām bažām, ka Narva uzskatāma par Igaunijas riska zonu, nav pamata. Esot pat tieši pretēji – Ukrainas notikumi daudziem parādījuši, ka ar šādu Krieviju viņiem nav nekā kopēja.

Tas redzams arī mazajā Oru. Trešdienas rītā starp dzīvojamajām mājām izvietojušās igauņu kājnieku brigādes daļas un spāņu vienība ar smago bruņutehniku. Vairums vietējo iedzīvotāju, gluži kā iepriekš pie lielveikala Sillamē, notiekošajam nepievērš gandrīz nekādu uzmanību, citi uzņem kādu selfiju ar bruņutransportieri fonā, bet vēl citi bērnu mudināti, pienāk notiekošo apskatīt tuvāk. "Es nevaru iedomāties, ka manā ielā būtu sabraukuši bruņutransportieri un tanki un neviens tam nepievērstu uzmanību. Apkārt būtu pūļi, visi bildētu – būtu liels troksnis," stāsta kolēģe no Spānijas.

Igaunijas iedzīvotāju mentalitāti ar spāņiem salīdzināt ir grūti, tomēr būtiski ir arī citi aspekti. Pirmkārt, Igaunijā joprojām pastāv obligātais dienests, un līdz ar to sabiedrība labi izprot armijas lomu un Bruņotie spēki bauda lielu atbalstu. Arī šajās mācībās apmēram 2500 dalībnieku ir rezervisti jeb cilvēki, kuri reiz izgājuši militāro dienestu un tagad ikdienas dzīvē dara pavisam citas lietas. Otrkārt, pirms mācībām vietējie iedzīvotāji ļoti savlaicīgi informēti par notiekošo.

Turklāt paralēli tiek uzraudzīts, lai manevru dalībnieki nepārkāptu likumus. "Uzraugām, lai visu nāciju mācību dalībnieki ievēro ceļu satiksmes noteikumus, komandieru noteiktos noteikumus, kā arī reglamentu. Nekādu sūdzību tā arī nav bijis, šīs ir ļoti mierīgas mācības. Jautājam arī ar cilvēkiem, vai kaut kas varbūt nepatīk, noskaidrojam mikroklimatu. Piemēram, vienā vietā bija prieks dzirdēt, ka bērnudārzā audzinātāja stāstījusi bērniem, ka apkārt redzamie ir labie, kuri ir gatavi mūs aizsargāt. Cilvēki ir ļoti atsaucīgi," "Delfi" atklāj Oru sastaptais Militārās policijas karavīrs Mārtiņš Reinholds no Latvijas (attēlā apakšā otrais no labās).

Sabiedrības uzticību stiprinājis arī apstāklis, ka pirms mācībām iedzīvotājus burtiski apstaigā un par plānoto informējušas īpašas vienības. Karavīri arī lūguši atļauju visa plašā apgabala zemju īpašniekiem viņu zemes izmantošanā mācību vajadzībām, stāsta ģenerālmajors un mācību "Pavasara vētra" direktors Indreks Sirels.

Ņemot vērā pavasara lauksaimniecības darbus, kā arī citus aspektus, daudzi savu zemju izmantošanai nepiekrīt, un tas tiek ņemts vērā, šīs teritorijas dabā iezīmējot ar sarkanām lentām, kā arī tās atzīmējot manevros izmantotajās militārajās kartēs. Sirels atklāj, ka vienībās, kas iedzīvotājus informē par gaidāmajām mācībām, apzināti iekļauj sabiedrībā pazīstamus cilvēkus – aktierus, dziedātājus un politiķus –, kuri uz šo laiku ir iesaukti rezervistos.

Rezultātā sabiedrība, kurā jau tāpat ir liels atbalsts valsts Bruņotajiem spēkiem, ir labi informēta par apkārt notiekošo, kas viegli novērojams arī apdzīvoto vietu iedzīvotāju sejās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!