Foto: Smakojoša notekūdeņu upe zaņķainos atkritumu krastos Gvatemalā
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Cilvēce ik dienas rada neiedomājamu atkritumu daudzumu, no kura daudz kas tiek nevis pārstrādāts, bet nogulst atkritumu poligonos. Milzīgajos mēslu kalnos starp nevienam nevajadzīgām lietām atrodas arī vērtības, kas piesaista meklētājus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latīņamerikas valsts Gvatemalas tāda paša nosaukuma galvaspilsētas lielākā atkritumu izgāztuve tautā nodēvēta par "Raktuvēm", jo ik dienas piesaista tūkstošiem iedzīvotāju, kas tur dodas meklēt noderīgas lietas, tostarp dārglietas un metāllūžņus.

Daļa no izgāztuvē iztiku pelnošajiem cilvēkiem, kas paši sevi dēvē par "kalnračiem", kāpj lejā dziļā smakojošā aizā starp atkritumu kalniem, kur plūst piesārņota notekūdeņu upe. Te upes ūdeņos tiek meklētas zeltlietas un juvelierizstrādājumi – straume no aizas atkritumu krastiem aizskalo vieglākās lietas, bet metāla priekšmeti nogrimst ūdenī, skaidro "Daily Mail".

Daži racēji pat apgalvo, ka šeit, meklējot vērtslietas, nopelna vairāk nekā parastā darbā Gvatemalā.

Šī nodarbe Gvatemalā nav legāla un ir arī bīstama. Atkritumu kalni mēdz nogrūt un lietusgāžu stiprināta smirdupītes straume mēdz aiznest vērtslietu medniekus.

Piemēram, 2008. gadā atkritumu kalna nogruvums nogalināja vairākus cilvēkus, ap 20 pazuda, līdzīgi arī 2016. gadā, liecina aģentūras "Reuters" arhīvs. Un tādi gadījumi nav retums ik gadu lietus sezonas laikā.

Turklāt starp atkritumiem ir arī cilvēku līķi, ko nabadzīgas ģimenes tur izgāž, nespējot atļauties savu tuvinieku pienācīgu apbedīšanu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Gvatemala
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form