Francijā ārkārtas stāvoklis spēkā vēl trīs mēnešus

Ārkārtas stāvoklis tika izsludināts sakarā ar vardarbīgajiem ielu nemieriem, kuri turpinājušies jau 18 naktis.

Vardarbība gan jūtami noplakusi, kopš premjerministra Dominika Vilepēna kabinets 8.novembrī uz 12 dienām noteica tās apturēšanai ārkārtējus pasākumus, ieskaitot komandanta stundas, tomēr naktī uz pirmdienu atkal sadedzināta 271 mašīna. Tiesa gan, tas ir par 44 mazāk nekā iepriekšējā naktī. Arī aizturēto skaits samazinājies no 161 līdz 112.

Lionas tuvumā aizdedzinātas divas skolas, par nekārtībām tiek ziņots arī no Tulūzas un Strasbūras. Dedzināšanas mēģinājumi bijuši tāpat Parīzes nomalēs.

Eiropas Savienība (ES) svētdien piedāvāja Francijai 50 miljonus eiro (35 miljonus latu), lai palīdzētu tai likvidēt pēdējo nedēļu vardarbīgo nemieru sekas priekšpilsētās, intervijā radiostacijai "Europe 1" paziņoja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Galvenā problēma, kuras dēļ izcēlušies nemieri, ir jauniešu bezdarbs, bet ar nepieciešamību integrēt imigrantus saskaras daudzas Eiropas pilsētas, sacīja Barrozu, kas svētdien tikās ar Francijas premjeru Vilepēnu.

"Vislabākā sociālā politika ir darba vietu radīšana. Tas ir galvenais. Ja priekšpilsētās jauniešu bezdarba līmens sasniedz 60%, tā ir problēma," viņš piebilda.

Vienlaikus EK prezidents pieļāva iespēju, ka ES varētu "pārgrupēt neizmantotos budžetus" un piešķirt Francijai līdz miljardam eiro, kas ļautu tai īstenot ilgtermiņa programmu priekšpilsētu iedzīvotāju nodarbinātības problēmu risināšanai un sociālās spriedzes mazināšanai.

Tikmēr Francijas ultralabējo līderis Žans Marī Lepēns svētdien nosauca priekšpilsētu nemierus par "sociālo atombumbu, ko radījusi imigrācija", un nodēvēja nemieru izraisītājus par "Širaka bērniem".

Kopš nemieru sākuma Francijā kopumā sadedzinātas aptuveni 8700 automašīnas. Apdrošināšanas kompānijas lēš, ka naudas izteiksmē postījumu apmēri sasniedz 240 miljonus eiro, tai skaitā 20 miljonus eiro par sadedzinātajām automašīnām vien.