Likumprojektu Senātā atbalstīja Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī labējais vairākums, bet sociālisti balsoja pret to.
Senāts arī apstiprināja būtiskas reformas, kas maina streiku noteikumus, padara stingrākus kritērijus bezdarbnieku pabalsta saņemšanai un padara brīvāku ekonomiku, lai veicinātu konkurenci.
Likumprojektu mēneša sākumā apstiprināja parlamenta apakšpalāta Nacionālā asambleja.
Francijas prezidents jau iepriekš vairākas reizes kritizējis 35 stundu darba nedēļu, norādot, ka tā samazina valsts konkurētspēju pasaules darba tirgū, turklāt rada traucējumus dažu sektoru, tostarp arī medicīnas sfēras, darbībā.
Darba nedēļa Francijā tika saīsināta no 39 līdz 35 stundām 2000. gadā, tādējādi mēģinot cīnīties ar zemo nodarbinātības līmeni.
Pēc Francijas statistikas institūta INSEE datiem, darba nedēļas samazināšana no 1998. līdz 2002. gadam radījusi 350 000 jaunu darba vietu, bet valstij nācās kompānijām izmaksāt palīdzību miljardiem eiro apmērā.
Sociālisti un arodbiedrības aktīvi iestājās pret darba nedēļas pagarināšanu.
Jaunais likums saglabā 35 stundu darba nedēļu, bet ļauj darba devējam tiešās sarunās vienoties ar strādājošiem par darba nedēļas garuma izmaiņām.
Saskaņā ar likumprojektu strādājošiem būs iespēja izvēlēties - ņemt brīvdienas vai arī strādāt un saņemt papildu naudu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
