Francija vēlas atlikt Bulgārijas un Rumānijas iekļaušanos Šengenas zonā

"Mums jābūt ļoti modriem bezrobežu zonas paplašināšanā, iekļaujot tajā Bulgāriju un Rumāniju, kuras cer pievienoties tai martā," trešdien Francijas parlamentā paziņoja ES lietu ministrs Pjērs Lelušs.

Viņš brīdināja pret "automātisku paplašināšanu" un teica, ka ar tehniskajiem novērtējumiem, kas līdz šim bijuši labi, vien nepietiek. Minot Nīderlandi kā savu otro sabiedroto, Francijas ministrs teica, ka viņa valsts cenšas panākt "lēmuma atlikšanu vismaz līdz 2011.gada vasarai", kad Eiropas Komisija gatavojas sniegt savu gadskārtējo ziņojumu par cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību abās šajās valstīs.

Pjēra Leluša izteikumi dos triecienu Bulgārijas un Rumānijas amatpersonu centieniem atdalīt pievienošanos Šengenas zonai no Eiropas Komisijas pastāvīgās pārraudzības pār šo valstu tieslietu sistēmas reformu un korupcijas apkarošanas pasākumiem.

Kad abas valstis 2007.gadā pievienojās Eiropas Savienībai, plaši izplatītā korupcija un nepietiekamās tieslietu sistēmas reformas lika izveidot bezprecedenta monitoringa mehānismu, kas līdz šim ir novedis pie aptuveni 500 miljonu eiro (351,4 miljonu latu) iesaldēšanas Bulgārijā ar ES finansējumu saistītās krāpšanas dēļ.

Lelušs teica, ka komisijas pēdējie ziņojumi "izraisa bažas", jo tajos norādīts uz pārāk gauso progresu šajās valstīs.

Francijas ministrs arī pauda bažas par Rumānijas un Moldovas robežu saistībā ar Rumānijas pasu izplatīšanu ārpus tās robežām un konfliktu ar Piedņestras apgabala jeb, viņa vārdiem sakot, "melnā cauruma" separātistiem Moldovas austrumos saistībā ar organizēto noziedzību un ieroču, narkotiku un cilvēku kontrabandu, apejot Moldovas vai Ukrainas valsts varas iestādes.

Francija ir nobažījusies arī par korupcijas līmeni kaimiņos esošajā Ukrainā.

Šie argumenti ir jauni, ņemot vērā to, ka līdz šim Parīze tika pieprasījusi, lai Rumānija un Bulgārija "pienācīgi integrē" savas čigānu kopienas pirms pievienošanās Šengenas zonai laikā, kad Francijas varas iestādes pašas izvērsa bezprecedenta represijas pret čigānu apmetnēm, saistot tās ar noziedzības vēršanos plašumā.

Preses brīfingā ārvalstu žurnālistiem Sofijā Bulgārijas iekšlietu ministrs Cvetans Cvetanovs otrdien solīja noregulēt čigānu organizēto migrāciju uz ES valstīm.

Tikmēr viņa Rumānijas kolēģis Konstantīns Igass informēja vāciski runājošo auditoriju Briselē par viņa valdības centieniem, neraugoties uz taupības pasākumiem, pastiprināt drošību uz robežām un panākt atbilstību visiem Šengenas standartiem.

"Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2007.gadā pievienošanās Šengenas zonai kļuvusi par mūsu galveno prioritāti," viņš teica, piebilstot, ka, neraugoties uz budžeta samazināšanu, valdība piešķīrusi aptuveni 540 000 eiro robežkontroles uzlabošanai. Šim nolūkam tika izmantots arī ES finansējums aptuveni 500 000 eiro apmērā.

Igass atzina, ka Rumānijai ir vairāk nekā 2000 kilometru gara robeža, kas "viena no garākajām un grūtākajām ES robežām", taču apgalvoja, ka līdz nākamā gada martam tiks panākta atbilstība visiem Šengenas standartiem. Attiecībā uz robežsargu vidū izplatīto korupciju viņš teica, ka šī parādība mazinās, kā par to teikts komisijas ziņojumā.

Šengenas zonas paplašināšanas procesu zinošās ES amatpersonas saka, ka gadījumā, ja atlikušās tehniskās pārbaudes novembrī un decembrī izrādīsies pozitīvas, būs ļoti grūti un pat netaisnīgi neļaut abām šīm valstīm pievienoties tai.

Tomēr aizkavēšanās par dažiem mēnešiem ir iespējama, lai liktu saprast, ka šis process nav automātisks, un izdarītu lielāku spiedienu uz abām valstīm, lai tās apkarotu korupciju un organizēto noziedzību.

Lēmums jāpieņem vienprātīgi visām ES Ministru padomes dalībvalstīm, kaut arī ne visas tās ir pievienojušās Šengenas zonai, ārpus kuras palikušas Īrija, Lielbritānija un Kipra.

Austrumu diplomāti norāda uz to, ka jaunās dalībvalstis, kuras pievienojās Šengenas zonai 2007.gadā, sākot no Baltijas valstīm līdz Ungārijai un Slovēnijai, ir labāk sagatavotas nekā dažas vecākās dalībvalstis. Piemēram, Grieķija nesen lūdza ES nosūtīt aptuveni 200 robežsargu, lai palīdzētu pārraudzīt tās sauszemes robežu ar Turciju vietās, kur lielākā daļa nelegālo migrantu iekļūst Eiropas Savienībā.