Foto: AFP/Scanpix
Francijas Konstitucionālā padome, kurai ir konstitucionālās tiesas funkcijas, otrdien paziņoja, ka nesen parlamenta pieņemtais likums par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu neatbilst valsts pamatlikumam, jo pārkāpj vārda brīvību.

"Padome atzīst, ka likums ir pretrunā ar konstitūciju," sacīts Konstitucionālās padomes lēmumā.

"Padome nolemj, ka sodot kādu par to, ka viņš apšauba tādu noziegumu eksistenci, kurus par noziegumiem ir atzinuši likumdevēji.., likumdevēji ir veikuši nekonstitucionālu uzbrukumu vārda brīvībai," norāda Konstitucionālā padome, kuras lēmums ir galīgs.

Turcijas vicepremjers Bilents Arinčs apsveica Konstitucionālās padomes lēmumu, uzsverot, ka tas "novērsis potenciāli nopietnu krīzi Turcijas un Francijas attiecībās". Arinčs arī nodevēja likumu par "absurda piemēru".

Savukārt Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī kanceleja izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka viņš uzdevis valdībai izstrādāt jaunu likumprojektu, ņemot vērā
Konstitucionālās padomes lēmumu. Prezidenta kancelejas paziņojumā arī teikts, ka genocīda noliegšana ir nepieļaujama, tāpēc tā ir jāsoda, un ka Sarkozī plāno drīzumā tikties ar Francijas armēņu kopienas pārstāvjiem.

Lūgumu dot slēdzienu par likumu Konstitucionālajai padomei iesniedza divas savstarpēji nesaistītas deputātu grupas no parlamenta augšpalātas un apakšpalātas.

Jau ziņots, ka Francijas parlamenta augšpalāta Senāts 23.janvārī pieņēma likmu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu, izraisot Turcijas sašutumu.

Bet pēc deputātu prasību iesniegšanas Konstitucionālajā padomē Turcijas prezidents Abdullahs Gils un premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans apsveica šādu notikumu virzību. Erdoans pauda cerību, ka "konstitucionālā padome izdarīs to, kas tai jādara", savukārt Gils atzina, ka "nebija gaidījis, ka Francija jau no paša sākuma pieļaus, ka uz valsti ēnu met" genocīda likums.

Likums paredz, ka armēņu genocīda noliegšana ir kriminālnoziegums, par kuru var piespriests 45 tūkstošu eiro (31,6 tūkstošu latu) lielu naudas sodu un gadu ilgu cietumsodu, kas ir tikpat liels sods kā par holokausta noliegšanu.

Debatēs pirms balsojuma daļa senatoru pauda viedokli, ka šis likumprojekts ir pretrunā konstitūcijas pamatprincipiem ‒ vārda brīvībai, uzskatu brīvībai un vēstures jautājumu pētīšanas brīvībai. Vairākums senatoru tomēr atbalstīja nostāju, ka likumdevēji ir tiesīgi iejaukties vēsturiskās atmiņas jautājumu risināšanā un šajā likumprojektā nav nekā antikonstitucionāla.

Likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu 22.decembrī pieņēma Francijas parlamenta apakšpalāta Nacionālā asambleja. Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, kura labējā partija Savienība par tautas kustību (UMP) ierosināja šo likumprojektu.

Pirmā pasaules kara laikā notikušo masveidīgo armēņu nogalināšanu par genocīdu Francija atzina jau 2001.gadā, bet jaunais likums par tā noliegšanu paredz arī sodu.

Nacionālā asambleja likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu pirmo reizi pieņēma jau 2006.gadā, bet pērn maijā Senāts to noraidīja. Jaunajā likumā ir vispārinātāk norādīts, kas ir genocīda noliegšana, tādējādi daļēji mēģinot nomierināt Turcijas sašutumu.

Armēnija ir oficiāli paudusi viedokli, ka no 1915. līdz 1917.gadam 1,5 miljoni armēņu gājuši bojā sistemātiskā genocīdā un politisku lēmumu par šā genocīda īstenošanu pieņēmusi tolaik Osmaņu impērijā valdošā jaunturku partija. Savukārt šīs impērijas mantiniece Turcija apgalvo, ka 300 tūkstoši armēņu un tūkstošiem turku un kurdu nogalināti pilsoniskā konfliktā, kad armēņi sacēlušies pret Osmaņu impērijas varu.

Turcija asi nosodījusi likuma pieņemšanu. Reaģējot uz likumprojekta pieņemšanu Francijas parlamenta apakšpalātā, Turcija decembrī iesaldēja diplomātiskās un militārās attiecības ar Franciju.

Senāta lēmumu atzinīgi novērtēja Armēnija, kuras ārlietu ministrs Edvards Nalbandjans paziņoja, ka "šī diena būs ierakstīta zelta burtiem ne vien armēņu un franču tautu draudzības vēsturē, bet arī pasaules cilvēktiesību aizsardzības vēstures annālēs". Viņš paziņoja, ka šis balsojums "tālāk nostiprinās pastāvošos mehānismus noziegumu pret cilvēci novēršanai".

Francijas valdība uzsver, ka likums nav valdības iniciatīva un Turcija nevar noteikt vienpusējas tirdzniecības sankcijas. Savukārt Turcija, pret kuras iestāšanos Eiropas Savienībā Sarkozī paudis atklātu nepatiku, maz ko var zaudēt, iesaistoties politiskā strīdā ar Parīzi. Tomēr likums nav saņēmis pilnīgu atbalstu arī Francijas politiķu vidū, jo vairāki ministri pauduši bažas, ka tas kaitēs diplomātiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Turciju, kas ir svarīga Francijas tirdzniecības partnere un, tāpat kā Francija, ir NATO dalībvalsts.

Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē gan aicinājis Turciju saglabāt vēsu prātu, uzsverot, ka likums ir parlamentāra iniciatīva, nevis Sarkozī valdības projekts. Viņš arī publiski atzina, ka likuma pieņemšanai izraudzīts nepareizs laiks, un tiek vēstīts, ka privātās sarunās viņš to nodēvējis par muļķīgu.

Francijas prezidenta Sarkozī pārstāvētās Savienības par tautas kustību (UMP) ierosinātais likumprojekts vairo daudzu turku izjūtu, ka Eiropā viņi nav gaidīti, saasinot nacionālo pašapziņu.

Turcija un daudzi Sarkozī pretinieki Francijā apsūdz viņu par attiecību sagraušanu ar Turciju vien tādēļ, lai aprīļa beigās gaidāmajās valsts prezidenta vēlēšanās iegūtu apmēram 500 tūkstošu Francijas armēņu izcelsmes pilsoņu balsis. Francijā ir arī apmēram 600 tūkstoši turku izcelsmes pilsoņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!