Francijas Senāts trešdien apstiprināja pārskatīto likumprojektu, kura mērķis ir interneta pirātisma apkarošana, jo sākotnējā likumdevēju atbalstītā likuma versija tika noraidīta kā antikonstitucionāla.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Senāta apstiprinātais likumprojekts tuvāko nedēļu laikā tiks izskatīts arī parlamenta apakšpalātā - Nacionālajā sapulcē.

Sākotnējo prezidenta Nikolā Sarkozī atbalstīto likumu, kuru parlaments pēc vētrainām debatēm pieņēma maijā, Konstitucionālā padome jūnijā atzina par neatbilstošu valsts pamatlikumam.

Konstitucionālā padome noraidīja likuma būtiskāko normu, kas paredzēja izveidot jaunu valsts iestādi, kuras pilnvarās būtu liegt interneta pieeju personām, kas, pārkāpjot autortiesības, būtu nelikumīgi lejuplādējušas mūzikas ierakstus vai filmas.

Jaunais likumprojekts, kuru senatoriem lika priekšā tieslietu ministre Mišela Alio-Marī, paredz, ka galīgo lēmumu par interneta atslēgšanu jāpieņem tiesai.

Pēc trešā brīdinājuma jaunizveidotā aģentūra par pārkāpēju ziņos tiesnesim, kurš varēs vainīgo paātrinātā procesā sodīt ar interneta pieslēguma liegšanu vai ar sodanaudu, kuras apmērs var sasniegt 300 000 eiro (210 000 latu), vai arī divu gadu cietumsodu.

Savukārt personas, kuras internetā piedāvā nelikumīgi lejuplādēt ar autortiesībām aizsargātus failus, varēs sodīt par "nevērību", uzliekot 1500 eiro naudas sodu vai uz mēnesi atslēdzot internetu.

Sākotnējo likumu, kurš bija līdz šim bargākais, kādu pieņēmusi kāda no valstīm, atzinīgi novērtēja gan Francijas, gan ārvalstu mūzikas un kino industrijas pārstāvji. Tajā pašā laikā to kritizēja patērētāju tiesību aizstāvji, interneta uzņēmumi un kreisā opozīcija.

Likuma pretinieki apgalvoja, ka "pirātiem" liegta iespēja apstrīdēt viņiem izvirzītās apsūdzības, kā arī norādīja uz tehnoloģiskajiem jauninājumiem, kas ļaus apiet ierobežojumus.

Arī Konstitucionālā padome atzina, ka tikai tiesai ir tiesības liegt kādai personai pieeju internetam, norādot, ka "brīva pieeja tiešsaistes publiskajiem pakalpojumiem" ir pielīdzināma cilvēktiesībām.

Konstitucionālā padome, kuras sastāvā ir arī bijušie Francijas prezidenti, savu atzinumu pamatoja ar valsts pamatlikuma preambulu, kas tiesības uz saziņu un izteikšanos uzskaita kā vienas no personas pamattiesībām.

Neskatoties uz izmaiņām likuma tekstā, opozīcija norāda, ka interneta lietotājiem joprojām nav nodrošinātas atbilstošas iespējas apstrīdēt apsūdzības pirātismā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form