Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās ir jautājums, ko lemj pati savienība, un Krievija šos lēmumus nevar ietekmēt, svētdien norādīja Francijas prezidents Žaks Širaks un Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kas pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūguma piedalījās Kaļiņingradas 750.jubilejas svinībās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Maskavas amatpersonas, kas nobažījušās, ka Kremlis zaudē ietekmi pār bijušajām PSRS republikām un kā nākamās savienībai varētu pievienoties Ukraina un Gruzija, vairākkārt likušas noprast, ka pašreizējā krīze, kas saistīta ar savienības konstitūciju, viņuprāt varētu būt labs iemesls paplašināšanās apturēšanai.

"Konstitūcija un paplašināšanās [...] ir problēmas, kas skar ES dalībvalstis, un tām nav nekā kopīga ar to, ko mēs saucam par mūsu stratēģiskajām partnerattiecībām ar Krieviju," Šrēders paziņoja kopīgā preses brīfingā ar Širaku un Šrēderu.

Pirms Kaļiņingradas tikšanās augsta Kremļa amatpersona izteicās, ka negatīvie balsošanas rezultāti Francijas un Nīderlandes referendumos par ES konstitūciju liek pa jaunam paraudzīties uz Krievijas un ES attiecībām, tomēr Šrēders un Širaks šo domu atturīgi noraidījuši.

Kopumā tikšanās Svetlogorskas kūrvietā netļālu no Kaļiņingradas noritēja draudzīgā gaisotnē.Visu triju valstu līderi, kas nākamnedēļ piedalīsies astoņu rūpnieciski attīstītāko pasaules valstu sammitā Skotijā, pievērsās jautājumiem par negatīvo klimata pārmaiņu apturēšanu, par Āfrikas problēmām un ANO reformu.

Putins brīfingā paziņoja, ka Maskava ir gatava atbalstīt pastāvīgas ANO Drošības padomes locekles statusa piešķiršanu Vācijai.

Širaks savukārt izteicās, ka gaidāmajā sammitā "astoņniekam" ir izredzes panākt vienošanos attiecībā uz globālās sasilšanas problēmu, tomēr sīkāk nepaskaidroja, par kādu vienošanos ir runa.

Putins, kam nācās atbildēt arī uz žurnālistu jautāumiem par attiecībām ar tuvākajām kaimiņvalstīm, brīfingā paziņoja, ka Krievija "ir gatava turpināt darbu ar latviešu un igauņu partneriem" attiecībā uz robežlīgumu noslēgšanu, taču vienlaikus pauda pārliecību, ka Maskava rīkojusies pareizi, atsaucot savu parakstu robežlīgumā ar Igauniju. "Pat tad, ja abstrahējamies no politiska vēstures izvērtējuma, par ko varētu pastrīdēties, es uzskatu par absolūti nepieņemamu kaut kādu juridisku pamatojumu attiecībā uz vienas valsts teritoriālajām pretenzijām pret otru valsti mūsdienu Eiropā," viņš paziņoja.

Pēc Krievijas prezidenta teiktā, atsauces uz Tartu miera līgumu "rada pamatu teritoriālām pretenzijām pret Krieviju". "Tam mēs nekad nepiekritīsim," viņš piebilda.

Kaļiņingradas jeb Kēnigsbergas 750.jubilejas svinībām jau labu laiku pievērsta arī negatīva preses uzmanība sakarā ar to, ka uz tām ielūgti Francijas un Vācijas līderi, bet nav uzaicināti Kaļiņingradas apgabala tuvāko kaimiņvalstu - Polijas un Lietuvas - vadītāji.

Atbildot uz kāda ārvalstu žurnālista jautājumu par šo izvēli, Putins paziņoja, ka Krievija "vienmēr ir gatava sniegt draudzīgu roku kaimiņvalstīm", taču jubilejas svinības esot rīkotas vienīgi kā "iekšējs Krievijas pasākums", savukārt Svetlogorskā svētdien tiekas "Eiropas trijotne tradicionālajā formātā" - Krievijas, Francijas un Vācijas līderi. "Mūsu tikšanās formāts neparedz trešo valstu piedalīšanos. Šādās tikšanās reizēs valstu vadītāji risina savas problēmas, un es tur neko īpašu nesaskatu," viņš piebilda.

Kā LETA jau ziņoja, Polijas prezidents Aleksdandrs Kvasņevskis un Lietuvas prezidents Valds Adamkus pauduši izbrīnu par Maskavas lēmumu neuzaicināt viņus kā tuvākos kaimiņus uz šīm svinībām. Nožēlu par šādu Maskavas lēmumu nesen izteica arī Vācijas valdības pārstāvis, savukārt Kvasņevskis to nosauca par "vairāk nekā kļūdu".

Īsi pirms svinībām Lietuvā ielūgumus saņēma vairākas zemāka līmeņa amatpersonas, un Adamkus šajā sakarā ieteica valdības locekļiem nedoties uz Kaļiņingradu Tādu pašu ieteikumu izplatīja arī Ārlietu ministrija, un asu prezidenta nosodījumu izpelnījās zemkopības ministre Kazimira Prunskiene, kas šo ieteikumu ignorēja.

Putins žurnālistiem norādījis, ka Šrēdera piedalīšanās svinībās ir likumsakarīga, jo viņa klātbūtnē pie Kaļiņingradas universitātes atklāta piemiņas plāksne Kēnigsbergā dzimušajam vācu filozofam Imanuelam Kantam (1724-1804).

Daudz atklātāk Maskavas nostāju žurnālistiem skaidroja Krievijas prezidenta palīgs Sergejs Prihodjko. Pēc viņa teiktā, jautājums par Polijas un Lietuvas līderu uzaicināšanu uz Kaļiņingradu vispār nav ticis izvirzīts. "Saimniekam pašam ir tiesības ielūgt viesus, un šī tikšanās tiek rīkota draugiem, kuri runā vienā valodā," viņš sacījis ziņu aģentūrai ITAR-TASS.

"Turklāt Lietuva no paša sākuma piekrāpa Krievijas pusi attiecībā uz pasažieru un militāro kravu tranzītu, mēģinot uzdot savu nostāju šai jautājumā par ES un NATO nostāju," paziņoja Prihodjko.

Pēc viņa vārdiem, lēmums par Šrēdera uzaicināšanu pieņemts jau pašā sākumā, - "jo īpaši tāpēc, ka Vācijas puse allaž korekti izrāda interesi par visu, kas saista Prūsijas vēsturi ar Krieviju, un arī par Kantu". Pēc tam tikšanās formātu nolemts paplašināt, uzaicinot arī Širaku, piebilda Putina palīgs.

Kēningsbergu, tagadējo Kaļiņingradu,1255.gadā dibināja Vācu ordenis. Kaļiņingradas apgabals, kas saskaņā ar Potsdamas līgumiem nonāca Maskavas īpašumā pēc Otrā pasaules kara, robežojas ar Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļaustrumos.

Lietuvai ar tagadējo Kaļiņingradas apgabalu ir gandrīz 300 kilometrus gara robeža un senas vēsturiskas saites - līdz astoņpadsmitajam gadsimtam šai reģionā iedzīvotāju vairākums bija lietuvieši.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form