Latvija pēc politisko tiesību un pilsonisko brīvību novērtējuma ziņojumā atzīta par brīvu valsti.
Ziņojumā norādīts, ka Latviju smagi skārusi ekonomiskā krīze, palielinot bezdarbu, nabadzību un finanšu nestabilitāti, tomēr valsts pārvalde un sabiedrība ir spējušas izturēt šo spiedienu.
Savukārt gandrīz 40 valstis Āfrikā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un bijušajā Padomju Savienībā ir zaudējušas būtisku daļu politisko tiesību un pilsonisko brīvību.
Ziņojumā norādīts uz Ķīnu un Krieviju, kas, "kaut ir visietekmīgākie autoritārie režīmi un kļuvuši vēl represīvāki, vienlaikus kļuvuši daudz ietekmīgāki starptautiskajā arēnā".
Ziņojumā uzslavētas Balkānu valstis, kur vislielāko progresu sasniegušas Kosova un Melnkalne.
Savukārt starp bijušajām padomju republikām cilvēktiesības un politiskās brīvības bauda tikai Baltijas valstis, visas pārējās bijušajās padomju republikas sarakstā noslīdējušas līdz nebrīvu valstu kategorijai. Īpaši norādīts uz Krieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu.
"Freedom House" ziņojumā par brīvām atzītas 89 valstis, kas pārstāv 46% pasaules populācijas. Vēl 58 valstis ir daļēji brīvas, pārstāvot 20% no pasaules iedzīvotājiem.
Taču 47 valstis un 34% pasaules iedzīvotāju, no kuriem puse dzīvo Ķīnā, nav brīvi.
Demokrātisko valstu skaits nokrities līdz zemākajam līmenim kopš 1995.gada.
Vissliktākā cilvēktiesību situācija 2009.gadā bija Mjanmā, Ekvatoriālajā Gvinejā, Eritrejā, Lībijā, Ziemeļkorejā, Somālijā, Sudānā, Tibetā, Turkmenistānā un Uzbekistānā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
