Septiņas pasaules vadošās industrializētās valstis (G7) veido plānu, lai sagatavotu globālo ekonomiku negatīvajai ietekmei, ko radīs karš ar Irāku. Tiek uzskatīts, ka plāns ir balstīts uz koordinētu valdību izdevumu palielināšanu, ko finansēs ar lieliem aizņēmumiem, lai tiktu stimulēta ekonomiskā izaugsme.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ierosinājums būtu ievērojama pēc 2001.gada 11.septembra veikto pasākumu paplašināšana, kas galvenokārt ietvēra vairākkārtīgas kredītprocentu likmju samazināšanas.

G7 - Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas un ASV - ministri par plānu sīkāk apspriedīsies vēlāk šomēnes Parīzē paredzētajā sanāksmē.

G7 ir periodiski iejaukusies ekonomikā, un pēdējā reize bija 2000.gadā, kad grupas locekļi koordinēja iejaukšanos finanšu tirgos, lai spēcinātu eiro un vājinātu kāpjošo naftas cenu.

Šoreiz iniciatīvu esot uzņēmusies Vācija, kuras kanclers Gerhards Šrēders tiek uzskatīts par iejaukšanās politikas piekritēju.

Taču liekas maz ticami, ka tādi G7 locekļi kā ASV un Lielbritānija pievienotos lielam vienotam plānam, kas balstīts uz lielākiem valdības izdevumiem. Daudzi ekonomisti ir nobažījušies, ka pašreiz valdības tērē pārāk daudz, nevis pārāk maz.

Šādas krīzes programmas efektivitāte gandrīz pilnībā ir atkarīga no tā, kā valdības papildu izdevumi tiks tērēti, un tas ir ārpus G7 kompetences loka. Vēl viens arguments pret plānu ir fakts, ka neviens nav īsti pārliecināts, ka kara ekonomiskās sekas gulsies uz G7 valstīm.

Naftas cenas varētu celties, taču tās strauji kritīsies, ja Irāka tiks ātri okupēta.

Pastāv bažas, ka mazināsies patērētāju un komerciālā aktivitāte, taču pašreizējā neskaidrība tiek uzskatīta par daudz ierobežojošāku nekā karš.

Nav arī izslēgts, ka krīzes vietā daudzām kompānijām varētu tikt dots stimuls un daudzi investori steigtos ieguldīt savu naudu relatīvi drošajos G7 tirgos.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form