Drīzumā Eiropas lauki varētu tikt aizaudzēti ar īpaši garu zāli, kas ļaus iegūt elektroenerģiju, vienlaikus palīdzot cīnīties ar globālās sasilšanas negatīvo ietekmi, informē ārvalstu mediji.
Pēdējā laikā veiktie pētījumi norāda, ka “ziloņa izmēra zāle” būtu labs enerģijas ieguves avots, kuru varētu dedzināt elektroenerģijas ieguves rūpnīcās.

Zinātnieki Dublinas konferences laikā ir paziņojuši, ka četrus metrus augstā zāles šķirne “Miscanthus” ar ārkārtīgi mazu mēslojuma apjomu var augt arī sliktos apstākļos. Programma šīs zāles šķirnes audzēšanai varētu veicināt valstu ekonomikas izaugsmi, sola zinātnieki.

“Nav nekāda pamatota iemesla, lai desmit gadu laikā šis elektroenerģijas iegūšanas veids nebūtu plaši izplatīts,” saka eksperts no Īrijas Maiks Džounss.

“Ja mēs audzētu “Miscanthus” uz 10% no šādam mērķim piemērotās zemes ES 15 dalībvalstīs, tad drīzumā mēs varētu no tās iegūt 9% no kopējā elektroenerģijas daudzuma.”

Biomasas dedzināšana ir daudz nekaitīgāka, ja tiek runāts par oglekļa dioksīda izdalīšanos, kas, savukārt, rada siltumnīcas efektu.

Profesors Stīvs Longs jau ir izmēģinājis milzu zāles audzēšanu pie savas mājas, un viņam izdevies no hektāra iegūt aptuveni 60 tonnas sausā izejmateriāla.

Tas ir ievērojams uzlabojums, salīdzinājumā ar citiem mēģinājumiem, kur parasti tika iegūtas aptuveni 12 tonnas izejmateriāla.

Taču arī šie sliktākie rezultāti ir iespaidīgi, jo šāds apjoms ļauj iegūt tādu pašu enerģijas daudzumu, kā 36 bareli jēlnaftas. Ņemot vērā to, ka barels naftas pašlaik maksā aptuveni 60 dolārus, tad no viena hektāra iegūtās sausās zāles vērtība būtu 2 160 dolāri.

“Biomasas dedzināšana vienmēr tiek uzskatīta par nevērtīgu veidu, kā censties samazināt oglekļa dioksīda daudzumu. Taču mēs vēlamies pierādīt, cik tas varētu būt efektīvi, turklāt šīm aktivitātēm nav nepieciešamas kādas īpašas tehnoloģijas,” saka zinātnieki.

Lauksaimnieki pamazām sāk ieinteresēties par šo ideju. Viena no pozitīvajām iezīmēm ir tā, ka zāles pļaušana notiek laikā, kad netiek vākta labība.

“Lielbritānijā šī ideja tiek uztverta ar ļoti lielu entuziasmu, un jauno programmu jau gatavojas finansēt Vides, Pārtikas un Lauku rajonu departamenti,” saka profesors Džounss.

Kāds lauksaimnieks ir izveidojis kooperatīvu un plāno kultivēt 10 000 hektārus zemes un sadedzināt iegūto sauso zāli nākamo trīs gadu laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!