Pēc viņa teiktā, notikuma vietas izpēte ir noslēgusies. "Izdarīts milzīgs darbs, savākti lietiskie pierādījumi - kuģa žurnāli, datu reģistrēšanas iekārtas un citi, kas kalpos par pamatu krimināllietai par atomzemūdenes "Kursk" bojāeju," teica Ustinovs.
Tikmēr Krievijas jūras kara flotes komandieris Vladimirs Kurojedovs pirmdien pauda līdz šim stingrāko pārliecību, ka atomzemūdenes "Kursk" katastrofu izraisīja torpēdas sprādziens.
Kurojedovs žurnālistiem Maskavā teica, ka provizoriskie izmeklēšanas rezultāti liecina, ka degviela, kas izmantota "Kursk" torpēdām, bijusi pārāk gaistoša. Tas izraisījis uzliesmojumu, kura dēļ mācību laikā Barenca jūrā 2000.gada 12.augustā nogrima Krievijas modernākā atomzemūdene, līdzi aiznesot 118 jūrnieku dzīvību.
"Zinātnieku, konstruktoru un flotes vadības paļāvība uz degvielu, ko izmantoja torpēdās, neattaisnojās," teica Kurojedovs.
Viņš piebilda, ka torpēdas, kas atradās uz "Kursk", bija izstrādātas 1957.gadā, un tās bija paredzēts nomainīt.
"Šāds torpēdu tips vairs neatradās ekspluatācijā - mēs plānojām tikt no tām vaļā un gatavojāmies tās apmainīt," teica Kurojedovs. Pēc viņa izteikumiem var spriest, ka Krievija tagad attieksies no pieņēmumiem, ka "Kursk" nogrima pēc sadursmes ar NATO kuģi, vai to iznīcināja Otrā pasaules kara laika mīna, kas palikusi Barenca jūrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
