Čehijas valdība saņēmusi ne vien ugunskristības pēc Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pārņemšanas Jaungada dienā, bet arī dažu analītiķu atzinību par tās diplomātiskajiem pūliņiem Krievijas un Ukrainas gāzes krīzes atrisināšanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ņemot vērā koalīcijas valdības iekšējās problēmas un eiroskeptiski noskaņotā Čehijas prezidenta Vāclava Klausa "kaitīguma indeksu", daži diplomāti izteikuši bažas par to, kā ES rotējošajai prezidentūrai klāsies mazās Čehijas rokās, kura ir ES dalībvalsts tikai kopš 2004. gada.

Iepriekšējo ES prezidentūru vadīja pārlieku aktīvais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš negribīgi atkāpās no savas lomas Eiropas Savienībā un solīja nākt klajā ar jaunām iniciatīvām pat pēc tam, kad ES prezidentūru 1. janvārī pārņēma Čehija.

Apstiprinot savus vārdus, viņš šomēnes devās uz Tuvajiem Austrumiem un palīdzēja izstrādāt uguns pārtraukšanas un humānā pamiera plānu Gazas joslā.

Ar šādu rīcību viņš nostādīja palīga lomā Čehijas ārlietu ministra Karela Švarcenberga vadīto oficiālo ES misiju uz šo reģionu, teica Eiropas Politikas centra analītiķis Antonio Misiroli. Lai vēl vairāk pasliktinātu stāvokli, Čehijas premjerministra Mireka Topolaneka pārstāvis raksturoja Izraēlas militārās akcijas Gazā kā "vairāk defensīvas nekā ofensīvas".

Kļūme tika nekavējoties izlabota ar Čehijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, kurā apstiprināts, ka "pat valsts neapstrīdamās tiesības aizstāvēties nepieļauj darbības, kas lielākoties ietekmē civiliedzīvotājus".

Krasā uzskatu maiņa tikai parādīja, ka Čehija ES prezidentūrā joprojām iejūtas un mācās, kā atšķirt nacionālo domāšanu no Eiropas diplomātijas, teica Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Asrelborns. Citas mazākas kļūmes izraisīja tikai smaidus vai acs piemiegšanu.

Kādā oficiālā ES prezidentūras paziņojumā Vladimirs Putins minēts kā Krievijas prezidents, nevis premjerministrs, kas viņš ir tagad, un Misiroli to raksturo kā saprotamu freidisku misēkli.

Tomēr vislielākais pārbaudījums Čehijai kā ES prezidējošai valstij ir Krievijas un Ukrainas strīds, kura rezultātā ir slēgts galvenais gāzesvads, radot gāzes deficītu lielākajā daļā ES valstu ziemas vidū, kad tās pārņēmis aukstuma vilnis.

Vispirms tas radīja "vilcināšanās iespaidu", kad ES amatpersonas nemitīgi atkārtoja, ka tas esot komerciāls strīds, kas jārisina divpusējā ceļā, teica Londonā bāzētās Eiropas Ārlietu padomes pētnieks Tomass Klau.

Tomēr ceturtdien Topolaneks, sava Polijas kolēģa Donalda Tuska mudināts, sāka enerģisku diplomātiju.

Uzrotījis piedurknes, viņš pārliecinājās, ka viņa pusē ir laba komanda un stingrs atbalsts no Vācijas kancleres Angelas Merkeles puses un Eiropas Komisijas, kura ļoti labprāt atkal uzņēmās vadošo lomu pēc tam, kad to bija atbīdījis malā Francijas prezidents, raksta analītiķi.

Pēc 24 stundu ceļošanas starp Maskavu un Kijevu šķita, ka viņš ir panācis darījumu, kas dos iespēju nekavējoties atvērt Krievijas gāzes krānus, un tas izraisīja kolektīvu atvieglojuma nopūtu visā Eiropā.

Taču svētdienas vakarā Čehija saņēma vēl vienu mācību ES diplomātijā, kad Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka tiek anulēta ar ES starpniecību rūpīgi izstrādātā vienošanās, kas paredzēja atsākt Krievijas gāzes piegādi patērētājiem Eiropā pa Ukrainu šķērsojošajiem cauruļvadiem.

Analītiķi uzskata, ka šī darījuma neveiksmē nevar vainot Čehiju. Eiropas Savienība "pārāk zemu novērtēja Krievijas un Ukrainas gāzes problēmu" un atklāja "domstarpības un neefektivitāti, kas veicinājušas pašreizējās problēmas apstākļu izveidošanos", sacīja Klau. "Nevar gaidīt, lai Čehijas prezidentūra 48 stundās atrisinātu visas iekšējās pretrunas."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form