Gāztajam Hondurasas prezidentam Manuelam Selajam svētdien neizdevās atgriezties valstī, jo Hondurasas armijas automašīnas izvietojās uz Tegasigalpas lidostas skrejceļa, neļaujot Selajas lidmašīnai nosēsties.

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma atgriezties Selajas lidmašīna vispirms nolaidās Nikaragvā un pēc tam devās uz Salvadoru, kur sapulcējušies reģiona kreisie prezidenti, lai paustu viņam atbalstu.

Tajā pašā laikā pie Tegasigalpas lidostas sapulcējās vairāki tūkstoši Selajas atbalstītāji, izlaužoties cauri lidostas žogam.

Sadursmēs starp protestētājiem un policistiem bojā gājuši vismaz divi cilvēki, bet vēl vismaz divi ievainoti.

Hondurasas pagaidu līderis Roberto Miheleti svētdien pastiprināja saspīlējumu, paziņojot, ka Nikaragva pulcinot spēkus pie abu valstu kopīgās robežas.

Tomēr Nikaragva noliedza šos apgalvojumus kā nepatiesus.

57 gadus veco rančo īpašnieku Selaju Hondurasas karavīri pagājušo svētdien izveda no mājas pidžamā un ar lidmašīnu nosūtīja uz Kostariku pēc viņa mēģinājuma grozīt konstitūciju tā, lai viņš varētu balotēties prezidenta vēlēšanās uz otro termiņu.

Hondurasas Augstākās tiesa šonedēļ nolēma, ka Selaja ar mēģinājumu mainīt valsts konstitūciju ir to pārkāpis, līdz ar to prezidenta gāšana bijis demokrātisks solis un nemaināms.

Selajas gāšana ir pārbaudījums reģionālajai diplomātijai un izaicinājums Baraka Obamas ASV administrācijai Latīņamerikā, kur Venecuēlas prezidents Ugo Čavess propagandē sociālisma revolūciju, lai stātos pretī ASV ietekmei.

Amerikas Valstu Organizācija svētdien izslēdza Hondurasu no savām rindām, sodot to par nepakļaušanos atjaunot Selaju amatā. AVO solis ir spēcīgākais ārvalstu mēģinājums izolēt Hondurasu pēc Centrālamerikas pirmā apvērsuma kopā Aukstā kara laikiem.

Kopš prezidenta gāšanas un izraidīšanas Hondurasu satricinājušas protesta demonstrācijas, starptautiskā palīdzība ir iesaldēta, bet ārvalstu vēstnieki - atsaukti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!