Projekts "Rail Baltica" netiks svītrots no Eiropas Savienības (ES) prioritāro projektu saraksta, pirmdien Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas transporta ministru sanāksmes laikā Viļņā žurnālistiem paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdienas rītā Lietuvas satiksmes ministrs Eliģijs Masjulis brīdināja, ka "Rail Baltica" var zaudēt savu prioritāro statusu, un sanāksmes laikā ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par šā projekta attīstību, cenšoties pārliecināt savienību atstāt to prioritāro projektu sarakstā.

Kā vēlāk pēc sarunas ar ES transporta komisāru Antonio Tajāni norādīja prezidente, šim projektam joprojām ir atbalsts Eiropas mērogā. "Esam saņēmuši politisku apliecinājumu, un zināms, ka šis komisārs paliks komisijā, [lai gan viņa] portfelis noskaidrosies vēlāk," sacīja Grībauskaite.

"Virs "Rail Baltica" savilkušies draudīgi mākoņi - šis projekts var tikt pilnīgi svītrots no ES prioritāšu saraksta," pirms tam izteicās Masjulis, atgādinādams, ka finansiālās situācijas dēļ ne visas valstis spēj pildīt savas agrākās saistības, piemēram, Latvija paziņojusi, ka ekonomiskās krīzes dēļ uz diviem gadiem aptur šā projekta attīstību.

Dzelzceļa līnija Varšava-Kauņa-Rīga-Tallina-Helsinki jeb "Rail Baltica" ir neatņemama nākotnes transeiropeiskā transporta tīkla TEN-T daļa, kas varētu palīdzēt veidot konkurētspējīgu Eiropas dzelzceļa tīklu, tāpēc Lietuva daudz zaudētu, ja projekts tiktu svītrots no ES prioritāšu saraksta, norādīja ministrs.

"No Lietuvas puses mēs esam atraduši risinājumus, kā vienkāršot šā projekta īstenošanu no Polijas robežas līdz Kauņai. Domājam, ka Eiropas platuma sliežu ceļu līdz Kauņai var būvēt uz vecā uzbēruma. Tad nevajadzētu izpirkt tūkstošiem privāto zemes gabalu, kuri maksātu simtiem miljonu litu," skaidroja ministrs. Pēc viņa teiktā, līdz ar to Lietuva šim projektam izdotu divreiz mazāk naudas, nekā plānots.

Parakstot kopīgu deklarāciju, puses stingri apņēmušās īstenot "Rail Baltica" projektu, lai tādējādi pārliecinātu Eiropas Komisiju, ka iesaistītās valstis raugās uz to nopietni.

Tās vienojušās meklēt jaunus tehniskos un finansiālos risinājumus, lai līdz 2013.gadam visā "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā tiktu nodrošināts pārvietošanās ātrums 120 kilometri stundā.

"Rail Baltica" tika iekļauts ES prioritāro projektu skaitā 2007.gadā, un laikā no 2007. līdz 2013.gadam tam plānots atvēlēt 124 miljonus eiro (87 miljonus latu). Kopējā darbu vērtība Lietuvā pārsniedz pusotru miljardu litu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form