Ķīna pakāpeniski sāk rēķināt, ko videi izmaksājuši 20 straujās ekonomiskās augšupejas gadi, kad rūpnieciskais un sadzīves piesārņojums ieplūda ekosistēmā.
"Pētījums liecina, ka gruntsūdeņi 90% Ķīnas pilsētu satur organisko un neorganisko piesārņojumu, un ir pazīmes, ka piesārņojums vēršas plašumā," teikts pārvaldes paziņojumā.
Piesārņojumu parasti rada rūpnieciskie notekūdeņi no fabrikām un neattīrītie sadzīves notekūdeņi, kas ieplūst upēs un pēc tam iesūcas zemē. Gruntsūdeņi ir dzeramā ūdens avots gandrīz 70% Ķīnas iedzīvotāju, un tie piepilda aptuveni 40% valsts lauksaimnieciskās apūdeņošanas sistēmas.
Paziņojumā uzsvērts, ka ūdens piesārņošana, kas vairāk vērojama ziemeļu pilsētās, rada tiešus ekonomiskos zaudējumus desmitiem miljardu juaņu apmērā, nemaz nerunājot par "neaprēķināmiem" netiešajiem zaudējumiem.
"Turpmākajos 25 gados ūdens situācijai Ķīnā būs jāiztur milzīgs spiediens, ko radīs jaunā ekonomiskā augšupeja," ziņojumā citēti Džana izteikumi. "Tas būs galvenais periods, ka mums būs jāpierāda, vai mēs spējam ierobežot ūdens kvalitātes pasliktināšanos," viņš teica.
Ziņojumā norādīts, ka vides pārvalde pagājušajā gadā jau īstenoja vairākus projektus, lai novērstu gruntsūdeņu piesārņošanu un aizsargātu dzeramo ūdeni.
Divi gadījumi, kad divos mēnešos Ķīnas upēs ieplūda indīgi rūpnieciskie notekūdeņi, lika varas iestādēm sākt plašu attīrīšanas kampaņu un samazināt dzeramā ūdens padevi miljoniem cilvēku, bažījoties par viņu veselību.
Līdz ar piesārņojuma radītajiem draudiem 164 valsts reģionos, kas aptver aptuveni 190 000 kvadrātkilometru platību, tiek pārmērīgi izmantotas gruntsūdeņu rezerves, lielākoties valsts ziemeļos, bija norādīts iepriekšējos valsts ziņojumos. Aptuveni 400 no Ķīnas 600 lielākajām pilsētām ziņo par ūdens nepietiekamību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
