No vienas puses, kopš 11.septembra traģiskajiem notikumiem ASV Afganistānai vismaz pievērsta lielāka starptautiskā uzmanība un tas sekmējis arī starptautiskās humanitārās palīdzības palielināšanos. Taču jāņem vērā, ka šī palīdzība gan nonāk līdz Afganistānas robežām, bet pagaidām visai maza daļa sūtījumu sasniegusi adresātus, jo kravas automašīnu šoferi baidās doties ceļā bombardēšanas dēļ, raksta "Guardian".
Kā zināms, Afganistānu atstājis arī ANO un citu starptautisko palīdzības dienestu ārvalstu personāls, kas agrāk uzraudzīja pārtikas sadali.
Tikpat lielas bažas vieš politiskās stabilitātes trūkums. Kabulā gan var cerēt uz relatīvu stabilitāti un, ņemot vērā, ka Ziemeļu alianses spēkus pavada simtiem ārvalstu žurnālistu, jādomā, ka liela patvaļīga izrēķināšanās galvaspilsētā varētu izpalikt.
Turpretī par to, kas norisinās citās pilsētās, ko pārņēmuši opozīcijas spēki, šobrīd grūti spriest. Četras dienas pēc tam, kad opozīcijas rokās krita Mazāri Šarīfa valsts ziemeļos, tur vēl nebija nonākuši neatkarīgi novērotāji - ne ANO amatpersonas, ne palīdzības dienestu darbinieki, ne ārvalstu žurnālisti. Pēc ziņām, ko šobrīd nav iespējams apstiprināt, tur bijuši vairāki vardarbīgas izrēķināšanās gadījumi. Vienā no tiem, kas šķiet nepārprotams, nogalināti simtiem pakistāniešu izcelsmes "Taliban" atbalstītāju, kurus talibi nebija brīdinājuši par atkāpšanos no pilsētas. Nav arī skaidrs, kas varētu garantēt drošību pilsētā turpmāk.
Līdz iecerētās jaunās valdības izveidošanai vēl ir tālu. Centieni panākt, lai trimdā dzīvojošais bijušais Afganistānas karalis Zahirs Šahs piedāvā optimālas puštunu kandidatūras, pagaidām nav devuši rezultātus. Šobrīd nav piepildījušās arī Vašingtonas cerības, ka no talibu rindām dezertēs ietekmīgi puštunu cilšu līderi, teikts publikācijā.
Tādējādi veidojas varas vakuums, ko aizvien nepārprotamāk cenšas aizpildīt Ziemeļu alianse. Jo ilgāk neizdosies atrast piemērotas puštunu kandidatūras, jo grūtāk būs panākt, lai "ziemeļnieki", kas pārstāv galvenokārt etniskās minoritātes uzbekus, tadžikus un citas tautas, labprātīgi piekristu dalīties varā.
Līdz šim bieži uzsvērts, ka ASV intervence Afganistānā notiek trīs virzienos - tiklab militārajā, kā diplomātiskajā un humanitārajā.
Varētu jau pieņemt, ka visi minētie centieni vērsti uz vienu galveno mērķi. Taču patiesībā noticis tā, ka militārā darbība padarījusi humanitārās palīdzības sniegšanu vēl grūtāku, norāda laikraksts.
Tagad gan var cerēt, ka bombardēšanas intensitāte līdz ar Kabulas krišanu samazināsies un beidzot pavērsies iespējas arī palīdzības darbam.
Tomēr atvieglojumam vēl ir maz pamata. Nāk ziema, ir pazaudēts vesels mēnesis, kura laikā varēja kaut ko darīt, lai novērstu badu. Kopumā situācija joprojām ir drūma, secina "Guardian".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
