Sagaidāms, ka Miloševiča prāva ilgs vismaz divus gadus.
Miloševiča komanda paziņoja, ka eksprezidents savai aizstāvībai izmantos ASV un Eiropas līderu vārdu un darbus Balkānu karu laikā.
Apsūdzība pirms prāvas sākuma paziņoja, ka otrdien nāks klajā ar plašu sākotnējo paziņojumu par visām trijām apsūdzībām, bet tuvāko mēnešu laikā iepazīstinās ar pierādījumiem tikai Kosovas lietā. Bosnijas un Horvātijas lietu pierādījumu detalizētas iesniegšanas sākums nav gaidāms līdz jūlijam.
Dienvidslāvijas eksprezidents joprojām atsakās atzīt tiesas likumību un atteicies no advokāta, tādēļ tiesu uzrunās pats.
Apsūdzības par noziegumiem Bosnijā sevī ietver 29 apsūdzības punktus, to skaitā divus par vissmagāko noziegumu tribunāla kompetencē - genocīdu. Miloševiču un citus augstākā ranga Serbijas un Dienvidslāvijas amatpersonas apsūdz sazvērestībā ar mērķi likvidēt Bosnijas musulmaņus un horvātus, viņus slepkavojot, deportējot un spīdzinot. Pārējie apsūdzības punkti ietver 10 apsūdzības noziegumus pret cilvēci, 8 apsūdzības smagos Ženēvas konvencijas pārkāpumos un 9 apsūdzības kara vešanas noteikumu pārkāpšanā.
Apsūdzības par noziegumiem Horvātijā ietver 10 punktus par noziegumiem pret cilvēci, 13 punktus par kara vešanas noteikumu pārkāpšanu un 9 punktus par Ženēvas konvencijas rupju pārkāpšanu. Apsūdzībās par Horvātijā pastrādātajiem noziegumiem minēts, ka Miloševičs no trešdaļas republikas mēģinājis izskaust horvātus un citus neserbus, viņus noslepkavojot vai represējot.
Apsūdzības par noziegumiem Kosovā ietver četrus punktus par noziegumiem pret cilvēci un vienu punktu par kara vešanas noteikumu pārkāpšanu. Miloševiču apsūdz terora kampaņā šajā Serbijas provincē, nogalinot vai represējot daudzus tūkstošus turienes etnisko albāņus.
Sīkāka informācija par Miloševičam izvirzītajām apsūdzībām atrodama tribunāla interneta lapā www.un.org/icty.
Miloševiča prāva ir augstākā ranga kara noziegumu prāva Eiropā pēc 1946.gada Nirnbergas tribunāla, kurā tiesāja nacistiskās Vācijas līderus.
Ilggadējais Dienvidslāvijas diktators Miloševičs varu zaudēja opozīcijas kandidātam Vojislavam Koštuņicam prezidenta vēlēšanās 2000.gada 24.septembrī, taču tikai pēc tautas sacelšanās savu zaudējumu atzina 6.oktobrī. Pagājušā gada 1.aprīlī pēc 36 stundu ilgas konfrontācijas Miloševiču beidzot arestēja sakarā ar apsūdzībām valsts līdzekļu izlaupīšanā. 28.jūnijā Serbijas reformistu valdība, par spīti federālās valdības pretestībai, Miloševiču izdeva Hāgas tribunālam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
