Tajā pašā laikā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka grupējumam ir jāatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu.
Viņš sacīja, ka sarunās viņš uzstājis uz visām Tuvo Austrumu miera kvarteta agrāk paustajām nostājām.
"Tas nozīmē, ka vispirms ir nepieciešams pieturēties pie visiem noslēgtajiem līgumiem, nepieciešams atzīt Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu un nepieciešams noraidīt visas bruņotās metodes, lai nokārtotu jautājumus politiski," pavēstīja Lavrovs.
Lavrovs norādīja, ka kustību "Hamas" ievēlējusi palestīniešu tauta godīgās un brīvās vēlēšanās un kustība var paļauties uz Krievijas atbalstu Tuvo Austrumu konflikta noregulēšanā.
Pirms sarunām Mešaals sacīja, ka "Hamas" ir gatava veidot attiecības ar Izraēlu, bet viss atkarīgs no Izraēlas nostājas.
""Hamas" ir pilnīgi gatava iespēju robežās sarunas turpināt. Tagad viss atkarīgs no Izraēlas politikas," pirms sarunām sacīja Haleds Mešaals.
Iepriekš Mešaals izteica cerību vizīti Maskavā izmantot kā atspēriena punktu dialogam ar starptautisko sabiedrību, kuras lielākā daļa no palestīniešu pašpārvaldē varu ieguvušās kustības izvairās.
Mešaals ir "Hamas" politbiroja vadītājs, un viņš jau vairākus gadus dzīvo trimdā Sīrijā.
Mešaalam Maskavā paredzētas tikšanās ar Krievijas muftiju padomes priekšsēdētāju Ravilu Gainutdinu un pareizticīgo patriarhu Aleksiju II.
ASV un Eiropas Savienība (ES) "Hamas" ir atzinušas par teroristisku organizāciju, taču Krievija to par tādu neuzskata. Tomēr gan Vašingtona, gan Brisele, gan Maskava līdz ar ANO veido tā saukto Tuvo Austrumu miera kvartetu, kas cenšas uzstāties kā starpnieks palestīniešu un izraēliešu konflikta risināšanā.
Krievija pārējos kvarteta locekļus pārsteidza nesagatavotus pēc "Hamas" negaidītās uzvaras vēlēšanās, uzaicinot grupējuma delegāciju uz Maskavu.
Kamēr Izraēla šo soli asi kritizēja, ASV tam izteikušas piesardzīgu atbalstu.