Paziņojums nāca klajā, kad Putins trešdien darba vizītē apmeklēja Ungāriju un Čehiju, cenšoties nodibināt kontaktus ar kādreizējām padomju satelītvalstīm.
"Karš Čečenijā gan piesedz, gan veicina centralizētas varas sistēmas izveidi Krievijā, atkal pakļaujot medijus valsts kontrolei, izdodot pret Nevalstiskajām organizācijām (NVO) vērstus likumus un pastiprinot vertikālā varas modeļa izveidi, kad neviena iestāde vai institūcija nav tiesīga Kremli ierobežot. Šķiet, karš slēpj atgriešanos pie autokrātisma," teikts paziņojumā.
Čečenijā vairāk nekā desmit gadus notika niknas kaujas starp Krievijas armiju un separātistu nemierniekiem. Pašlaik cīņas ir mitējušās, un lielāko daļu Čečenijas teritorijas kontrolē Kremlim lojālas amatpersonas.
Otrdien no amata atkāpās promaskaviskās Čečenijas administrācijas premjerministrs, dodot iespēju vietējam politiskajam diktatoram, cilvēktiesību pārkāpumos vairākkārt apsūdzētajam Ramzanam Kadirovam kļūt par viņa amata pēcteci.
"Informācijas trūkums par notikumiem Čečenijā neļauj objektīvi spriest par šī nežēlīgā konflikta radītajām sekām. Taču cenzūra nevar pilnībā noslēpt šausmas. Čečenijā mūsu morāle ir likta uz spēles," rakstīts prominenču grupas paziņojumā.
"Uz spēles ir likts arī karš pret terorismu. Kurš gan vēl nav sapratis, ka Krievijas armija patiesībā uzvedas kā piromānijas apsēsti ugunsdzēsēji, kas paši nodarbojas ar terorismu?"
Vēstuli parakstījušas arī tādas pazīstamas personas, kā Jordānijas princis Hasans bin Talala, bijušais Dienvidāfrikas prezidents Frederiks de Klerks, Japānas filantrops Johei Sasakava, Čehijas senators Karels Švarcenbergs un miljardieris Džordžs Soross.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
