Bijušā Krievijas naftas kompānijas "JUKOS" vadītāja Mihaila Hodorkovska dēls Pāvels Hodorkovskis aicināja Rietumvalstis izdarīt lielāku spiedienu uz Krievijas varām, lai panāktu sprieduma viņa tēva lietas pārskatīšanu.

Intervijā Vācijas nedēļas žurnālam "Stern" Hodorkovskis kā iespējamos spiediena izdarīšanas veidus nosauca Krievijas elites aktīvu iesaldēšanu un vīzu izsniegšanas aizliegumu.

Hodorkovskis, kurš jau sen Krievijā vairs nedzīvo, intervijā atzina, ka, viņaprāt, tēvu cietumā turēs mūžam un iespējams tiks uzsākts jauns tiesas process.

Viņš Krievijas politisko vadītāju "JUKOS" bijušajam šefam izvirzītas apsūdzības nosauca par absurdām un sarkastiski piebilda, ka nākamreiz viņa tēvu turēs aizdomās par Mēness zādzību un viņam par šo "noziegumu"  tiks piespriests sods.

Hodorkovska vecākais dēls no pirmās laulības skaidroja, ka galvenais iemesls viņa tēva tiesāšanai ir tas, ka viņš finansēja opozīciju un nesatika ar bijušo Krievijas prezidentu un tagadējo premjeru Vladimiru Putinu.

Intervijā "Stern" piedalījās arī Hodorkovska māte Marina. Viņa uzsvēra, ka spriedums viņas dēla lietā ir politisks un atzina, ka liek lielas cerības uz advokātu iesniegto apelāciju.

Pāvels Hodorkovskis atzina, ka ar tēvu pēdējo reizi tikās 18 gadu vecumā 2003.gada septembrī ASV pilsētā Bostonā, kur viņš studēja, bet tēvs bija ieradies darījumu braucienā.

Kopš Hodorkovska apcietināšanas viņa dēls nav bijis Krievijā. Viņš apgalvo, ka raizējas par savu drošību un uzskata, ka viņu var nepatiesi apmelot, lai tādā veidā izdarītu spiedienu uz viņa tēvu.

Maskavas Hamovņiku rajona tiesa   Hodorkovskim  un kādreizējam finanšu grupas "MENATEP" vadītājam un "JUKOS" akcionāram Platonam Ļebedevam pērnā gada nogalē piesprieda 14 gadu ieslodzījumu, kas tiks skaitīts, sākot no viņu pirmā ieslodzījuma termiņa sākuma, un līdz ar to viņiem būs jāatrodas cietumā līdz 2017.gadam.

Tiesa atzina abus apsūdzētos par vainīgiem "JUKOS" meitassabiedrību akciju un kompānijas iegūtās naftas piesavināšanā, kā arī šādi gūto ienākumu legalizēšanā.

Par šo tiesas procesu bažas pauduši vairāku Rietumvalstu līderi. Viņi apšauba procesa caurredzamību un to, vai Krievijas tiesa nemēģina apsūdzētos divreiz notiesāt par vienu un to pašu pārkāpumu, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem. Turklāt Rietumu līderi izteikušies, ka šis process grauj Krievijas starptautisko reputāciju un apdraud tās modernizācijas centienus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!