Kā liecina ceturtdien laikrakstā "The Times" publicētie fragmenti, grāmatā "The Grand Design" ("Lielais plāns"), kuras līdzautors ir amerikāņu fiziķis Leonards Mlodinovs, Hokings atzīst, ka virkne jaunu teoriju visuma radītāju padara par nevajadzīgu.
"Tāpēc ka pastāv tāds likums kā gravitācija, Visums var sevi radīt un rada no nekā. Spontānā radīšana ir cēlonis tam, ka pastāv kaut kas, nevis nekas, tam, ka pastāv Visums," raksta Hokings. "Nav nepieciešams iesaistīt dievu, lai aizdedzinātu degli un iedarbinātu Visumu."
68 gadus vecais Hogings pasaules ievērību izpelnījās ar 1988.gadā klajā nākušo grāmatu "A Brief History of Time" ("Īsi par laika vēsturi"), kurā viņš izklāstīja savu Visuma rašanās teoriju. Viņš pazīstams arī ar saviem darbiem par melnajiem caurumiem, kosmoloģiju un kvantu fiziku.
Kopš 1974.gada zinātnieks cenšas savienot divus modernās fizikas stūrakmeņus - Alberta Einšteina vispārējo relativitātes teoriju, kas attiecas uz gravitāciju un liela mēroga fenomeniem, un kvantu teoriju, kas apraksta sīkākās matērijas daļiņas.
Savā 1988.gada grāmatā Hokings vēl pieļāva iespēju, ka ideja par dievu vai kādu dievišķu būtni ir savienojama ar zinātnisku Visuma izpratni.
Taču savā jaunākajā darbā Hokings atzīst, ka 1992.gadā ārpus Saules sistēmas atklātā ap zvaigzni riņķojošā planēta bijusi lūzuma punkts, kas apgāzis Īzaka Ņūtona apgalvojumu, ka Visums nevar rasties no haosa.
"Tas sakritību starp mūsu planētas apstākļiem - viena Saule, laimīga Saules un Zemes attāluma kombinācija ar Saules masu - padara par daudz mazāk pārsteidzošu un par daudz mazāk pārliecinošu pierādījumu [apgalvojumam], ka Zeme ir rūpīgi projektēta tikai tāpēc, lai iepriecinātu mūs, cilvēciskās būtnes," raksta Hokings.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
