Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) eksperts Fatihs Birols intervijā Vācijas laikrakstam "Berliner Zeitung" kritiski novērtējis Baltijas jūras gāzes vada būvniecību, kas vēl vairāk palielinās Vācijas atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm, un izteicis izpratni par Polijas skeptisko nostāju pret šo projektu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Dabasgāze jau pašlaik nodrošina gandrīz vienu ceturto daļu Vācijas energoresursu patēriņa. Pēc mūsu domām, tas ir par daudz, jo valsts kļūst arvien atkarīgāka no energoresursu importa. Problemātisks jautājums ir arī tas, ka Krievijai ir izteikti dominējoša loma gāzes piegādēs. Vairāk nekā trešo daļu Vācijas gāzes jau šobrīd piegādā Krievija un pēc jaunā gāzes vada uzbūvēšanas šī atkarība tikai palielināsies. Vācijas energoapgādes drošības aspektā tas ir apšaubāms lēmums," norādīja IEA eksperts.

Pēc Birola domām, Vācijai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību citām dabasgāzes ieguvējvalstīm, piemēram, Norvēģijai. Būtu saprātīgi palielināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes ar tankkuģiem no šīm valstīm, kā arī tālāk veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un palielināt energoresursu izmantošanas efektivitāti.

Viņš arī pauda izpratni par Polijas negatīvo nostāju pret šo projektu. Lai gan piegādes pa jauno gāzes vadu būtu drošākas, jo gāze bez tranzītvalstu, konkrēti Ukrainas, starpniecības tiktu piegādāta Eiropas Savienības tirgū, kurā tagad ietilpst arī Polija, šai valstij būtu bijis tikpat svarīgi arī nākotnē būt par nozīmīgu tranzītceļu Krievijas gāzes piegādēs Eiropai.

IEA tika izveidota 1974.gadā, reaģējot uz naftas cenu dramatisku pieaugumu. Pašlaik organizācijā ir 26 valstis, tai skaitā visas G7 valstis, Austrumeiropas valstis Čehija un Ungārija, kā arī Turcija, kuru pārstāv Birols.

Kā ziņots, ka Krievijas amatpersonas 9.decembrī Babajevas ciemā Krievijā simboliski uzsāka Ziemeļeiropas gāzes vada būvniecību.

Gāzes vads sāksies no Babajevas ciema, kas atrodas aptuveni 400 kilometrus no Viborgas pie Somu jūras līča, bet pēc tam tiks būvēts aptuveni 1200 kilometrus garš gāzes vada posms Baltijas jūrā, kas savienos Viborgu un Greifsvaldi Vācijas ziemeļaustrumos.

Jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka gāzes vads sāks darboties 2010.gadā ar caurlaides spēju 27 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Cauruļvada būves izmaksas tika lēstas četru miljardu eiro (2,8 miljardu latu) apmērā.

Gāzes vada būvei izveidotajā konsorcijā 51% daļa pieder Krievijas valsts dabasgāzes koncernam "Gazprom", un pa 24,5% - Vācijas kompānijām "E.ON" un BASF.

Ziemeļeiropas gāzes vads ir principiāli jauns Krievijas dabasgāzes transportēšanas maršruts, kura raksturīga iezīme ir tā, ka tas nešķērso tranzītvalstu teritorijas, tādējādi samazinot riskus un gāzes transportēšanas izmaksas.

Vienošanās par Ziemeļeiropas gāzes vada būvi Baltijas jūrā tika parakstīta septembrī Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Berlīnē. No Vācijas puses to noslēdza toreizējais kanclers Gerhards Šrēders.

Pret šī gāzes vada izbūvi, apejot Baltijas valstu un Polijas teritorijas, asi iebilduši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un īpaši Polijas pārstāvji, apsūdzot arī Eiropas Savienības dalībvalsti Vāciju savu bloka partneru interešu ignorēšanā. Ir izskanējušas arī bažas par šī projekta negatīvo ietekmi uz vidi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form