Situācija Ukrainā var kļūt vēl daudz nopietnāka un nākamās dažas nedēļas var būt izšķirošas turpmākās kara gaitas noteikšanai, intervijā telakanālam "Fox News" skaidroja ASV Bruņoto spēku Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs Marks Millijs.
Ģenerālis stāsta, ka ASV sper soļus, lai eskalāciju nepieļautu, tostarp organizē amerikāņu un krievu militāristu sarunas.
"Es uzskatu, ka eskalācijas ir iespējama vienmēr. Mums tā ir jāvada un jānovērtē tās iespējamība, ko mēs arī darām. Tieši tādēļ jūs redzējāt ministru Ostinu [ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins] sarunājamies ar savu kolēģi, bet es runāju ar savu Krievijas kolēģi, lai nepieļautu, ka situācija kļūst par kaut ko briesmīgāku, nekā tā ir tagad," viņš teica.
Kaujas Donbasā un to turpmākā attīstība tuvāko nedēļu laikā var kļūt par izšķirošu pagrieziena punktu notikumiem nākotnē.
Millijs uzskata, ka pašreizējās kaujas var novest līdz pārejai uz pozīciju karu, vai arī līdz pārliecinošai kādas puses uzvarai. Miera sarunas viņš uzskata par labāko izeju no kara, ņemot vērā abu pušu būtiskos zaudējumus.
"Es domāju, ka risinājuma rašana sarunu ceļā būtu loģiska abām pusēm," norādīja ģenerālis, uzsverot, ka pusēm pašām jānonāk līdz šādam lēmumam. Pretējā gadījumā kara notikumi Ukrainā var novest līdz vienas puses izšķirošai uzvarai vai strupceļam.
"Kā tas viss beigsies, ir abu prezidentu – Zelenska un Putina ziņā," rezumēja ASV Apvienotās štāba priekšnieku nodaļas vadītājs.
Iepriekš Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Aleksejs Arestovičs norādīja, ka Ukrainas militārā uzvara karā ar Krieviju ir "maz ticama," ja ASV ierobežos tāldarbības artilērijas piegādi, atgādina UNIAN.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
