"Katrs Milorada Dodika ierosinājums ir ne vien viņa personiskais viedoklis, bet arī Bosnijas Serbu Republikas oficiālā nostāja. Tāpēc jebkādas darbības pret Dodiku ir vēršanās pret Serbu Republiku," teica Drago Kalabičs, kurš pārstāv Bosnijas serbu delegātus Bosnijas valsts parlamentā.
Bosnijas ārējās tirdzniecības ministrs Slobodans Puhalačs arī sacīja, ka viņš nekavējoties izstāsies no centrālās valdības, ja tiks noteiktas sankcijas Dodikam vai viņa partijai.
Demokrātiskā progresa partijas (PDP) līderis un bijušais Bosnijas ārlietu ministrs Mladens Ivaničs norādīja, ka sankcijas "pašlaik nebūtu vēlamas".
"Jebkādas sankcijas šobrīd izraisītu dziļas politiskās sekas un nemierus Bosnijā un Hercegovinā," laikrakstam teica Ivaničs.
Neraugoties uz minējumiem par iespējamām sankcijām ne vien pret Bosnijas serbu amatpersonām, bet arī pret dažiem viņu musulmaņu kolēģiem, sagaidāms, ka Bosnijas politisko partiju eksperti trešdien turpinās sarunas Banja Lukā par policijas reformu kā galveno priekšnosacījumu valsts turpmākajai virzībai uz Eiropas Savienību.
Saskaņā ar trim ES principiem likumdošanas un budžeta kompetence visos ar policiju saistītajos jautājumos paliek valsts līmenī, policijas operatīvajā darbā nav pieļaujama politiska iejaukšanās un policijas tehniskie kritēriji nosaka vietējās policijas funkcionālās teritorijas, kur operatīvais darbs tiek vadīts vietējā līmenī.
Patlaban abām Bosniju veidojošajām vienībām - Musulmaņu un horvātu federācijai un Serbu Republikai - ir savi policijas spēki, kas neiziet ārpus savas teritorijas.
Saskaņā ar ES noteikumiem 27 valstu bloks nevarēs noslēgt ar Bosniju Stabilizācijas un asociācijas līgumu (SAA), kas ir solis ceļā uz dalību ES, kamēr nebūs īstenota policijas reforma un vēl vairākas citas reformas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
