"Likums tagad nav godīgs pret Igaunijas lauksaimniekiem, jo Eiropas Savienībā (ES) tāda nodokļa nav," žurnālistiem norādīja vides ministrs Jānuss Tammkivi.
Viņš piebilda, ka zinātnisko pētījumu rezultāti liecina, ka govju izdalītais metāns no siltumnīcefekta izraisīšanas viedokļa ir 20 reizes bīstamāks par ogļskābo gāzi.
Ministrs neizslēdza, ka nākotnē, ja ES to uzskatīs par nepieciešamu, šāds nodoklis tiks atjaunots.
Igaunijas lauksaimnieki gada sākumā saņēma paziņojumus par lopu izdalīto siltumnīcefektu izraisošo gāzu nodokli.
Nodoklis par mēslu glabāšanu un lopu izdalīto metānu tika noteikts 166 lauksaimniecības uzņēmumiem.
Likums par apkārtējās vides izmantošanas nodokli tika pieņemts 1999.gadā, tomēr tikai šogad tika izlemts to pielietot arī attiecībā pret lopu izdalīto metānu.
Vietējie plašsaziņas līdzekļi pauda viedokli, ka šāds lēmums pieņemts valsts ekonomisko problēmu ietekmē. Saskaņā ar speciālistu aprēķiniem par govju izdalītajām gāzēm nodokļos varētu iegūt līdz pusmiljonam dolāru.
Tomēr Igaunijas premjers Andruss Ansips paziņoja, ka Igaunijas un ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem nevajadzētu ņirgāties jauno normu valsts nodokļu sistēmā.
"Govis un aitas, piemēram, izdala gāzes nevis pa aizmuguri, bet pa muti gremošanas procesā un tāpēc uzvedas cēlāk, nekā viņām piedēvēts," uzsvēra premjers.
Lopi, kuri atgremo barību, izdala lielus daudzumus metāna un ogļskābās gāzes, šajā procesā radot aptuveni 15 līdz 25 procentus no atmosfērā nonākošo siltumnīcefekta gāzu kopapjoma, liecina dažādi aprēķini.
Viena govs saražo aptuveni 350 litru metāna un 1500 litru ogļskābās gāzes dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
