Organizācija paziņojusi, ka Igaunijā dzīvo apmēram 120 000 Krievijas pilsoņu, 100 000 personu bez pilsonības un 10 000 citu valstu pilsoņu, kas palikuši ārpus valsts mazākumtautību likuma iedarbības jomas, kas regulē cittautību valsts pilsoņu dzīvi un aktivitātes.
Saskaņā ar iesniegto priekšlikumu tiem Krievijas pilsoņiem, personām bez pilsonības un trešo valstu pilsoņiem, kas nav pastrādājuši kriminālnoziegumus vai nav veikuši pret Igaunijas valsti vērstas politiskas darbības un kas nodzīvojuši Igaunijā vismaz 25 gadus, būtu jāpiešķir ārzemnieka līdzpilsoņa statuss.
Papildus organizācija vēlas, lai tām personām, kuru vecums pārsniedz 65 gadus un kas Igaunijā nodzīvojušas vismaz ceturtdaļgadsimtu, tiktu automātiski piešķirta Igaunijas pilsonība.
Savā iesniegumā organizācija arī izteikusi priekšlikumu par atsevišķas, Kultūras ministrijas struktūrā iekļautas sabiedriskas padomes izveidi, kas nodarbotos ar cittautiešu kultūras, tradīciju un nacionālo īpatnību saglabāšanas veicināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
