Igaunijas valdība izdomājusi, ko darīt ar vairs nevajadzīgajiem robežkontroles posteņiem pēc pievienošanās Šengenas zonai - piedāvāt tos nekustamo īpašumu tirgū.
"Mēs plānojam pārdot četras ēkas, kuras Igaunijas robežsardze izmantoja, lai apsargātu dienvidu robežu starp Igauniju un Latviju," pavēstīja Igaunijas valdības pārstāvis Pirets Lillevali, kurš atbildīgs par Igaunijas gatavošanos Šengenas zonai.

Lillevali neminēja, cik daudz naudas Igaunijas valdība cer iegūt no robežkontroles punktu pārdošanu.

Viens no robežpunktiem nav būvēts speciāli kā robežas šķērsošanas punkts, jo mūsdienu Igaunijas un Latvijas robeža ir relatīvi jauna Eiropas kartē, jo tika iezīmēta pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.

Kā jau ziņots, 21.decembrī pašreizējai 15 valstu Šengenas zonai pievienosies deviņas jaunās dalībvalstis - Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

Šengenas līgums, kas paredz robežkontroles atcelšanu uz iekšzemes robežām attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, pašlaik apvieno 15 valstis - visas "vecās" ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju un Īriju, kā arī Norvēģiju un Īslandi.

Kipra, kas ES iestājās 2004.gada maijā kopā ar pārējām deviņām valstīm, ir lūgusi uz gadu atlikt tās uzņemšanu Šengenas zonā.

ES 2007.gada sākumā uzņemtajai Rumānijai un Bulgārijai vēl jāizpilda daudzi drošības kritēriji, lai pievienotos bezrobežu Eiropai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit