Turklāt, pēc oficiālās statistikas datiem, nopietnas problēmas ar iedomātām izvarošanām it kā nav. No desmit nepilngadīgo izvarošanas gadījumiem, ar ko nodarbojas policija, par astoņiem šogad ierosinātas krimināllietas, no kurām viena jau pārtraukta tiešas viltus liecības sniegšanas dēļ un divas - pierādījumu trūkuma dēļ.
Pagājušajā gadā līdz novembrim pierādījumu trūkuma dēļ no 17 lietām par bērnu izvarošanu izmeklētāji pārtraukuši 11 lietas.
Pēc izmeklētāja Prīta Perka teiktā, raibā statistika skaidrojama ar to, ka policisti jau apguvuši pašus smalkākos ģimenes psihologu paņēmienus.
"Reālais skats uz sadomātajām izvarošanām patiesībā ir bēdīgs. Šogad vien mums iesniegtas 20 sūdzības par nepilngadīgo izvarošanu. Tomēr, pateicoties mūsu pieredzei, vairumā gadījumu mēs jau pēc pirmās pārbaudes pārliecināmies, ka izvarošana nav notikusi," norādīja Perkna.
Parasti vecākiem vai aizbildņiem stāstītais par izvarošanu izrādās nepatiess pēc meitenes pirmās sarunas ar izmeklētāju, kuras gaitā noskaidrojas, ka pusaudze baidījusies izstāstīt vecākiem patiesību, lai nesaņemtu nosodījumu vai fizisku sodu.
Piemēram, 14 gadus veca meitene sastrīdējusies ar māti, aizbēgusi no mājām un lūgusi naktsmājas savam puisim, naktī viņiem bijis dzimumsakars. Pēc tam pusaudze nobijusies, jo domājusi, ka ir stāvoklī. No bailēm, ka māte rāsies, meitene izdomājusi stāstu par izvarošanu, lai nosodījuma vietā no mātes saņemtu līdzjūtību.
Līdzīgi izdomāti stāsti policijai sagādā ne mazums rūpju. Piemēram, nesen vairāki Perkna padotie divas dienas strādājuši pie vienas izvarošanas lietas, taču noskaidrojuši, ka skolnieces izvarošana jauniešu ballītē izrādījusies izdomājums, lai attaisnotos mātei par nebūšanu mājās un alkohola reibumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
