Pusgadu pēc iestāšanās NATO Igaunija varētu lauzt savu aliansei doto solījumu saglabāt izdevumus aizsardzībai divu procentu līmenī no iekšzemes kopprodukta, vēsta laikraksts "Postimees".
Pagājušajā ceturtdienā valdības apstiprinātajā Igaunijas aizsardzības stratēģijā principā izdevumu līmenis nav mainīts. Piektdien Finanšu ministrija stratēģijas tekstu formulēja daudz divdomīgāk nekā agrāk: "Militārie aizsardzības izdevumi tiks paaugstināti kā IKP daļa, līdz visi valsts aizsardzības izdevumi kopā veidos divus procentus no IKP."

Formulējums "visi valsts aizsardzības izdevumi" ietver arī tādas lietas kā patriotisko mācību skolās, robežsardzi, glābšanas dienestus, drošības policiju un daļēji arī ceļu būvniecību un komunikācijas.

Savukārt Igaunija ir uzņēmusies jau 2007.gadā divus procentus no IKP nodot Aizsardzības ministrijai.

Taču Igaunijas valdība ir izlēmusi līdz 2006.gadam samazināt ienākumu nodokli no 26% līdz 20% un palielināt ar ienākumu nodokli neapliekamo minimumu, kas sarežģī aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Premjerministrs Juhans Partss ceturtdien ministriem pavēstīja, ka Aizsardzības ministrijai nevajadzētu atbalstīt prasību par diviem procentiem, jo visa lieta ir politisks lēmums. "Es atgādinu, ka divi procenti ir mūsu brīvprātīgi pieņemts lēmums, kas ir ietverts Igaunijas ārlietu ministra nosūtītajā reformu grafikā NATO," sacīja Igaunijas vēstnieks NATO Harri Tīdo.

Igaunija kādu laiku bija sasniegusi aizsardzības izdevumu līmeni 2% no IKP apmērā, taču IKP turpina pieaugt un divu procentu līmenis arī turpina celties, un pašlaik Igaunija no tā atpaliek par vairākiem simtiem miljonu kronu, atzīst avoti militārajās aprindās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit