Igaunijas drošības politikas jaunās koncepcijas projektā ņemtas vērā pasaules jaunās reālijas un pievērsta uzmanība nemilitāro draudu avotiem, kas skar apkārtējo vidi, informācijas tehnoloģijas, enerģētiku un citas jomas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par to ceturtdien Tallinā žurnālistiem paziņoja Igaunijas ārlietu ministre Kristīna Ojulande, komentējot valdības apstiprināto drošības koncepcijas projektu. Pēc ministres teiktā, dokumentā ņemti vērā pieaugošā terorisma iespējamība, kā arī Igaunijas kā pilntiesīgas ES un NATO dalībvalsts statuss.

Ārlietu ministre atgādināja, ka iepriekšējā Igaunijas drošības politikas koncepcija tika pieņemta 2001. gadā pirms 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV un pirms Igaunijas iestāšanās NATO un ES.

Ojulande norādīja, ka projekta pirmajā daļā definēta Igaunijas vieta starptautiskajā drošības kontekstā, minēti iespējamie draudi un analizēta jaunā situācija pasaulē.

Projekta otrā daļa veltīta Igaunijas kā ES un NATO dalībvalsts ieguldījumam drošības politikā, Igaunijas divpusējām attiecībām ar citām valstīm, īpaši ASV, kā arī starptautiskām organizācijām - ANO, EDSO un Eiropas Padomi, teica Ojulande.

Projekta trešajā daļā skarts drošības politikas militārais aspekts, analizēta zemessardzes pieaugošā loma valsts drošības sistēmā un Igaunijas pienākums piedalīties kolektīvajā aizsardzībā atbilstoši Ziemeļatlantiskā līguma piektajam pantam.

Projekta pēdējā daļa veltīta iekšējās drošības jautājumiem, riskiem informācijas tehnoloģiju un enerģētikas jomā, kā arī AIDS izplatībai.

Ojulande izteica cerību, ka parlaments pagūs ceturtdien iesniegto dokumentu apspriest jau pirms vasaras brīvdienām. Igaunijas parlaments vasaras brīvdienās dosies pēc 24. jūnija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form