Igaunijas amatpersonas: pēc neatkarības atgūšanas iemantojām ļaunākus ienaidniekus nekā padomju tanki
Foto: DELFI

Svētdien notikušajos pasākumos par godu Igaunijas Neatkarības atgūšanas 15. gadadienai vairākas valsts amatpersonas iedzīvotājus aicināja padomāt par to, vai 15 neatkarības gados Igaunija ir kļuvusi par veiksmīgu valsti, raksta "Postimees".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mums ir jājautā pašiem sev – vai mēs esam veiksmīga valsts, ja ceļu satiksmes un citos negadījumos iet bojā simtiem cilvēku," tā savā runā, ko Rožu dārzā pie Prezidenta pils klausījās tūkstošiem cilvēku, jautāja prezidents Arnolds Rītels.

Viņš piebilda, ka kopš gada sākuma uz valsts autoceļiem gājuši bojā jau 108 cilvēki, savukārt valdības aicinājums piektdien pie automašīnām piesiet melno sēru lentu, tādējādi godinot pagājušajā nedēļā netālu no Pērnavas trīs jaunu bojāgājušo cilvēku un līdz ar to arī visu pārējo ceļa negadījumos bojāgājušo piemiņu, ir izgāzies.

"Iespējams, tanī vainojams tas, ka sabiedrībā aizvien izteiktāks kļūst individuālisms, kā arī nevērība. Es aicinu visus cienīt likumus, līdzcilvēkus un pašiem sevi," norādīja prezidents.

Ļoti līdzīga bija arī pilsētas mēra Jiri Ratasa runa. Viņš atzīmēja, ka šobrīd mēs pret dzīvi izturamies daudz nevērīgāk, nekā 1991. gadā. "Piecpadsmitajā neatkarības gadā mūsu valstī un uz mūsu ielām mēs visi esam pakļauti neiecietībai, bailēm un neuzticībai. Šie neatkarības ienaidnieki ir vēl ļaunāki, nekā padomju tanki," sacīja mērs.

Optimistiskāks bija premjers Andruss Ansips: "Šodien mēs dzīvojam labāk nekā pirms 15 gadiem, taču ar to vien nepietiek. Igauņi nav pieraduši samierināties ar vidējo līmeni."

Savukārt Edgars Savisārs, kurš 1991. gadā bija valsts premjerministrs, atgādināja, ka valsts nākotne ir pašu iedzīvotāju rokās: "Igaunijas liktenis ir kā vietējā roze: skaista, ar adatām un tanī pašā laikā arī maiga. Mums ir labi jārūpējas par savu valsti, jo Igaunijas liktenis vispirmām kārtām atrodas mūsu pašu rokās."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form