Kā sacījis Tallinas universitātes profesors Mati Heidmetss, absolūtais vairākums valsts iedzīvotāju ir pastāvīgā skrējienā pēc naudas un citiem materiāliem labumiem, bet bieži aizmirst par savu veselību.
"Tas droši vien ir kāda vēsturiska mantojuma atspulgs, jo mēs taču tikai pavisam nesen esam Eiropas Savienībā. Un mēs ļoti ātri gribam panākt. Bet panākt mūsu izpratnē nozīmē - kļūt bagātiem, nevis dzīvot veselīgu dzīvesveidu," sacījis Heidmetss.
Tiesa, speciālisti atzīst, ka pēdējo piecu sešu gadu laikā Igaunijas iedzīvotāju attieksme pret veselību ir mainījusies uz labo pusi. Cilvēki vairāk kustas, nodarbojas ar sportu, apmeklē atveseļošanās procedūras.
Tomēr divi galvenie riska faktori - alkohols un cigaretes, neraugoties ne uz kādiem ierobežojumiem un aizliegumiem, - joprojām ir pārāk viegli pieejami. Kā sacījis Veselības attīstības institūta zinātniskais direktors Tomass Veidebaums, ar pilsonisko apziņu vien tālu netiksi.
"Ar cilvēku apziņu vien mēs nekādu efektu nepanāksim. Tas ir jāregulē valstiskā līmenī ar cenu paaugstināšanu un tirdzniecības ierobežojumiem, jo to lietošanas sekas parādās tikai vēlāk," viņš teicis.
Kā atzinuši eksperti, veselībai Igaunijas iedzīvotāju vidū tikpat svarīga loma, kāda tā ir citās Eiropas Savienības valstīs, būs tikai pēc gadiem trīsdesmit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
