Igaunijas lidmašīna veikusi 66 lidojumus ar bojātu degvielas bāku

Kā laikrakstam apstiprināja Gaisa satiksmes departamenta galvenais direktors Kots Kaskels, ar šādu rīcību aviokompānija pārkāpa lidojumu drošības prasības.

Tā kā notikušā izmeklēšana vēl nav pilnībā noslēgusies, par lietu informētās personas detalizētu informāciju ir atteikušās sniegt, tomēr laikrakstam ir izdevies noskaidrot vispārējos lietas apstākļus.

Pagājušā gada jūnija beigās akciju sabiedrības "Air Maintenance Estonia" darbinieki regulārās tehniskās apskates gaitā zem vienas no sešām aviokompānijas "Estonian Air" "Boeing" tipa pasažieru lidmašīnām atklāja nelielu degvielas peļķi, kas varēja liecināt par bojājumu septiņas tonnas lielajā degvielas tvertnē, kura atrodas zem lidmašīnas korpusa.

Neraugoties uz atklājumu, tehniskie darbinieki ar parakstu apliecināja, ka lidmašīna ir labā tehniskā stāvoklī. Tomēr par aizdomām, ka bāka varētu būt bojāta, aviokompānija tika informēta.

Tikai pēc tam, kad lidmašīna "Boeing 737-300", kurā vieta ir 142 cilvēkiem, bija veikusi 66 lidojumus, tehniķi bojājumu beidzot reģistrēja un bāka tika no jauna hermetizēta.

Tā vietā, lai lidmašīnu nosūtītu uz remontu uzreiz, aviokompānija nosprieda turpināt lidojumus, izmantojot abos spārnos esošās degvielas bākas. Šī lēmuma dēļ tika pārveidots lidmašīnu izmantošanas grafiks, jo konkrētā lidmašīna vairs nevarēja veikt lidojumus, kas ilgāki par divām stundām.

Aviokompānijas lidojumu direktors Maido Vēbels laikrakstam atklāja, ka pēc degvielas noplūdes atklāšanas bāka tika izsūknēta, taču nevarēja apliecināt, ka vēlāk veikto lidojumu laikā apakšējā bāka tiešām bija pilnīgi tukša, tomēr piebilzdams, ka neviens kapteinis nelido ar nedrošu lidmašīnu.

Aviokompānijas prezidents Andruss Aljass laikrakstam apliecināja, ka "Estonian Air" nav vedusi pasažierus ar tekošu degvielas bāku. "Tur nebija plaukstas lieluma cauruma, no kura degviela plūstu ar strūklu. Pasažieru drošība nebija apdraudēta, un tas ir pats svarīgākais. Pretējā gadījumā Gaisa satiksmes departaments mums jau nākamajā dienā būtu atņēmis darbības vai lidošanas atļauju," viņš norādīja.

Arī Koits Kaskels, Gaisa satiksmes departamenta galvenais direktors, kas par notikušo no aviokompānijas uzzināja tikai augusta vidū, apliecināja, ka reālu draudu cilvēku dzīvībai neesot bijis, tomēr atzina, ka ar šādu rīcību aviokompānija uzņēmās lielu risku. No pagātnes ir zināmi vairāki lidmašīnu negadījumi, kuru cēlonis bijis degvielas noplūde - šajā gadījumā pietiek ar vienu dzirksteli, lai aizdegtos degvielas tvaiki.

Gaisa satiksmes departaments pēc informācijas saņemšanas izveidoja trīs ierēdņu izmeklēšanas grupu. "Vienkāršāku incidentu gadījumā pietiek ar aviokompānijas iekšējo izmeklēšanu. Taču arī mēs pret šādām lietām izturamies ļoti nopietni, jo runa ir par pasažieru pārvadājumiem," sacīja Kaskels.

Ziņojums par izmeklēšanas rezultātiem tika pabeigts pagājušā gada decembrī, tagad tas ir nosūtīts Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijai. Nākamajā pirmdienā aviokompānijai būs jāsniedz paskaidrojumi par notikušo, kā arī par pasākumiem, kas veikti vēlāk.

Kaskels laikrakstam atteicās izteikt priekšlaicīgas spekulācijas par iespējamajām sankcijām pret "Estonian Air".