Igaunijas parlamenta komisijas vicepriekšsēdētājs: Krievija izvērš Somu līča militarizāciju  (158)

Par šādas bāzes ierīkošanu salā, ko no Igaunijas krasta šķir aptuveni 55 kilometri un no Somijas - 40 kilometri, trešdien paziņoja Krievijas Rietumu kara apgabala preses dienests, norādot, ka tā izbūvēta īpašu taktisko mācību laikā, bet paredzēta pastāvīgai izmantošanai.

Salā ierīkoti pieci helikopteru pacelšanās un nolaišanās laukumi un visa nepieciešamā infrastruktūra - dispečeru punkts, meteoroloģiskā stacija, degvielas uzpildes komplekss, tehniskās apkopes centrs un īpašs apgaismojums - un tā spēs uzņemt visu tipu kaujas un transporta helikopterus, kas darbojas Rietumu kara apgabalā.

Mihkelsona vērtējumā šādas bāzes izveide ir nopietna liecība, ka Krievija attīsta "daudzveidīgu un ģeogrāfiski izvērstu uzbrukuma potenciālu tiešā Igaunijas tuvumā".

Deputāts atgādinājis, ka pēdējo gadu laikā Krievija būtiski nostiprinājusi savu Baltijas jūras floti, pastiprinājusi Pleskavas 76. gaisa desanta divīziju ar tankiem, Krievijas stratēģiskie bumbvedēji veikuši regulārus lidojumus virs Somu līča un Baltijas jūras, bet divas Somu līča salas tiek izmantotas desanta izcelšanas iemaņu slīpēšanai.

Pēc viņa teiktā, triecienhelikopters Tallinu no Hoglandes varētu sasniegt 20 minūtēs, tikmēr Pleskavas apgabala Ostrovā, 60 kilometrus no Igaunijas dienvidu robežas, pirms dažiem gadiem izveidota vēl lielāka helikopteru bāze. Līdztekus agresīva rakstura militārajām mācībām, ko rīko Krievija, tas liecina, ka Krievija "pastiprina gatavību piemērotā starptautiskajā situācijā rīkot uzbrukumu", uzskata Rīgikogu Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Tikmēr Igaunijas parlamenta aizsardzības komitejas deputāts, atvaļinātais ģenerālis Antss Lāneotss paudis viedokli, ka helikopteru bāze Hoglandē Igaunijai tiešus draudus nerada, tomēr liecina par Krievijas prezidenta Vladimira Putina ekspansionistiskajiem nolūkiem un centieniem nostiprināt ietekmi pasaulē, īpaši gar savas valsts robežām.

"Helikopteri nav uzbrukuma līdzeklis un vajadzības gadījumā tos var viegli iznīcināt. Daudz bīstamāki ir bumbvedēji vai iznīcinātājbumbvedēji, citiem vārdiem runājot, kaujas aviācija. Tādēļ šobrīd es nesaskatu lielus un tiešus draudus nedz [Igaunijas militārajai bāzei] Tapai, nedz mūsu piekrastei," viņš sacījis Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.

Lāneotss norādījis, ka gan Igaunija, gan Somija vērīgi sekos, kādi helikopteri tiek izvietoti Hoglandes bāzē un kādiem mērķiem tiek tiek izmantoti.

"Krieviju šobrīd faktiski vienpersoniski vada bijušais Valsts drošības komitejas apakšpulkvedis Putins, kura devīze ir "Ne soli atpakaļ!". Neraugoties uz to, ka Krievija slīd uz katastrofu - ekonomisti un citi eksperti uzskata, ka agri vai vēlu tā sabruks, - Putins cenšas demonstrēt savu vienīgo trumpi, proti, armiju," spriedis eksperts.

Viņaprāt, Krievijas stratēģiskais mērķis ir atjaunot kontroli pār postpadomju telpu un galu galā kļūt par "globālo administratoru".

"Runājot par jūrām, Putins izvirzījis mērķi jūras gar Krievijas krastiem pārņemt Krievijas kontrolē. Viņi par to runājuši atklāti, tas attiecas arī uz Baltijas jūras reģionu, un reāli plāni jau pastāv," sacījis Lāneotss, piebilstot, ka šai nolūkā Maskava cenšas demonstrēt Rietumiem savu spēku visur, kur vien tas iespējams.

"Ir skaidrs, ka tas attiecas arī uz Hoglandi, kurai ir stratēģiska nozīme kopš tiem laikiem, kad Pēteris I sāka celt Sanktpēterburgu. Šī sala ir kā Somu līča atslēga, kas pretinieka spēkiem noslēdz piekļuvi Kronštatei un pašreizējai Pēterburgai," skaidrojis atvaļinātais ģenerālis. "Izskatās, ka Putins tagad cenšas pastiprināt savu klātbūtni Somu līcī. Domāju, ka tas ir signāls Somijai, bet vienlaikus arī mums, un vēlreiz apliecina Putina ekspansionistiskos nolūkus."

Arī laikraksts "Postimees" šai sakarā citē Lāneotsu, kurš atzinis, ka nevar izslēgt arī tālejošu Krievijas plānu par iespējamu karu ar Rietumiem. "Gluži tāpat, kā viņi neatdod Japānai tās nabaga četras Kuriļu salas, baidoties, ka vajadzības gadījumā var tikt bloķēta visa Krievijas Klusā okeāna flote, to pašu var teikt arī par Hoglandi. Helikopteru bāze viņiem ļauj nodrošināties, ka nedz NATO zemūdenes, nedz lidmašīnas nevar piekļūt stratēģiski svarīgajai Sanktpēterburgai," viņš norādījis.

Kā avīzei sacījis Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Andress Sāgs, ministrijas eksperti vērīgi seko militāro vienību izvietojumam un pārvietošanai Igaunijas robežu tuvumā, ieskaitot pieminētās aktivitātes Hoglandes salā, un uzskata, ka šobrīd tiešu militāru draudu Igaunijai nav.

Līdzīgu viedokli paudis Baltijas Krievijas pētījumu centra vadītājs Vladimirs Juškins, kurš uzskata, ka Maskava šādi drīzāk cenšas demonstrēt spēku - "mēs gribam parādīt, ka Baltijas jūra ir mūsu iekšējā jūra un mēs darīsim, ko gribēsim, bet jums atliks vienīgi noskatīties". "Nedomāju, ka tā ir gatavošanās kaut kam lielākam," viņš piebildis.