Igaunijas parlamenta spīkere Ene Ergma sestdien nosodīja Vācijas aktīvo atbalstu pretrunīgi vērtētajam gāzes cauruļvada projektam Baltijas jūrā.
"Tādai lielai un spēcīgai valstij kā Vācijai vajadzētu vairāk domāt par alternatīviem enerģijas avotiem, nevis rīkoties kā narkomānam, kurš kļūst aizvien vairāk atkarīgs no Krievijas gāzes," intervijā Igaunijas radio sacīja Ergma.

Igaunijas valdība pagājušajā nedēļā noraidīja Vācijas gāzes giganta "Gazprom" un Vācijas kompāniju "BASF" un "E.ON" kopīgi veidotā gāzes konsorcija "Nord Stream" lūgumu veikt izpētes darbus gāzes vada būvēšanai Igaunijas teritoriālajos ūdeņos.

"Nord Stream" projekta ietvaros plānots Baltijas jūras dibenā izbūvēt 1200 kilometrus garu gāzes cauruļvadu no Krievijas uz Vāciju, lai no 2010.gada piegādātu vairāk Krievijas gāzes Rietumeiropas tirgum.

Atbilstoši projektam paredzēts, ka gāzes vads atradīsies Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas ūdeņos. Tomēr Somijas valdība pieprasīja veikt izmaiņas gāzes vada maršrutā, baidoties, ka tas var radīt ekoloģisko kaitējumu. Aprīlī "Nord Stream" vadība pavēstīja, ka gāzes vads varētu atrasties Igaunijas ūdeņos.

Krievija izteikusies, ka gāzes varu aizsargātu Krievijas karaflote, izraisot bažas Tallinā par Krievijas karakuģi atrašanos tās teritoriālajos ūdeņos.

Pēc Igaunijas noraidījuma konsorcijs paziņoja, ka tas vēlas atgriezties pie sākotnējā plāna un cauruļvadu būvēt caur Somijas ūdeņiem.

Gāzes vada būvniecības projektu "Nord Stream" kopīgi īsteno Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" un Vācijas kompānijas BASF un E.ON. Gāzes vads būs 1200 kilometrus garš un savienos Viborgu Somu līča krastā ar Greifsvaldi Vācijas ziemeļu piekrastē.

Gāzes vada pirmā posma būvi paredzēts pabeigt 2010.gada jūlijā, un tā jauda būs 27,5 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Vēlāk līdz ar otra cauruļvada izbūvi, kuru plānots pabeigt 2013.gadā, tā jauda divkāršosies līdz 55 miljardiem kubikmetru gadā.

Vienošanās par gāzes vada būvi tika parakstīta 2005.gada septembrī Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Berlīnē. No Vācijas puses to noslēdza toreizējais kanclers Gerhards Šrēders.

Pret gāzes vada būvi, apejot Baltijas valstu un Polijas teritoriju, iebilduši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un, īpaši, Polijas pārstāvji, apsūdzot arī Eiropas Savienības dalībvalsti Vāciju savu bloka partneru interešu ignorēšanā. Izskanējušas arī bažas par projekta negatīvo ietekmi uz vidi.

Šā gada jūlijā Baltijas valstis un Polija lūdza Eiropas Komisiju (EK) atbalstīt gāzes vada izbūvi pa sauszemi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit