Piemiņas zīme uzstādīta uz privātas zemes, un tās uzcelšanai nav izmantota valdības nauda, taču atklāšanas ceremoniju apmeklēja parlamenta deputāts Trivimi Velliste.
Laikraksts vēsta, ka ebreju organizācijas iepriekš esot apgalvojušas, ka Rebane piedalījies nacistu organizētajā eksekūcijā un ka viņš ir atbildīgs par tūkstošiem ebreju un krievu noslepkavošanu laikā no 1941. līdz 1945.gadam. Viņi ir saniknoti arī par to, ka Igaunijas valdība nav neko darījusi, lai izteiktu savu negatīvo attieksmi pret pieminekļa uzstādīšanu. Ebreju organizācijas paudušas gatavību vērsties ar attiecīgu sūdzību Eiropas Savienībā (ES), ja nekas šajā jautājumā netiks darīts.
"Vēl vienam slepkavam ir vēl viens piemineklis," laikrakstam "The Independent" izteicās Krievijas Ebreju kongresa prezidents Jevgeņijs Satanovskis. Viņš norādīja - ja igauņi jūtas kā Rietumeiropas daļa, tad viņiem jāpakļaujas 21.gadsimta standartiem, nevis jāspodrina piemiņa tādiem cilvēkiem kā Rebane, ar kuru līdzdalību Igaunijas ebreju iedzīvotāji kara laikā tika pilnībā iznīcināti.
"The Independent" raksta, ka Igaunijas valdošās aprindas notikušais, šķiet, nemulsina, piebilstot, ka igauņi Rebani un tūkstošus viņam līdzīgos uzskata par brīvības cīnītājiem, kuri centās novērst krievu okupāciju.
"Saskaņā ar mūsu vēsturnieku [pētījumiem] Alfonss Rebane bija labs karavīrs," "The Independent" citē laikraksta "Virumaa Teataja" redaktoru Rainku Siku. "Viņš nekad nav notiesāts par kara noziegumiem, un [apsūdzības] ir tikai politiskā spēle, cenšoties pierādīt, ka starp igauņiem ir daudz fašistu."
Laikraksts ziņo, ka Rebane no 1947. līdz 1961.gadam dzīvoja Lielbritānijā un strādāja izlūkdienesta MI-6 labā. Viņš mira 1976.gadā Vācijā. 1999.gadā Igaunijas valdība ar militāru godu viņa mirstīgās atliekas pārbedīja Tallinā.
Lembits Semers, zemnieks, kurš izveidojis piemiņas zīmi, laikrakstam "Virumaa Teataja" teica, ka viņš tikai vēlējās iezīmēt vietu mežā, kur 1941.gadā salasījās aptuveni 150 igauņu vīru, kuri centās izvairīties no izsūtīšanas, lai pēc tam uzsāktu cīņu pret savas zemes okupantiem.
Izrādījās, ka Rebane ir bijis šīs grupas komandieris, tāpēc arī uz dzelzs krusta ir minēts viņa vārds.
Savukārt Rakveres ebreju kopienas pārstāvis Zāmuels Golombs norādīja, ka kritiķiem vajadzētu iepazīties ar Igaunijas vēsturi, lai redzētu, ka ne viss ir tik balts vai melns, kā pieņemts domāt, raksta "Virumaa Teataja".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
