"Mēs ilgu laiku sadarbojamies ar Krieviju ekonomiskā ziņā, taču nevar veikt dziļu diskusiju ar valsti, kurā nav demokrātijas. Protams, ekonomiskās attiecības būs arī turpmāk – Eiropu un Krieviju saista spēcīgas ekonomiskās saites. Taču ir jāatmet jebkādas cerības attiecībā uz to, ka var runāt par tādām lietām kā demokrātija," sacījis Ilvess.
Vērtējot Krievijas ārpolitiku, Igaunijas prezidents to nodēvējis kā "nepamatoti dusmīgu". "Iespējams, ārējo ienaidnieku meklēšanai ir zināma popularitāte. Eiropas Savienība un Rietumi kopumā ir ieinteresēti, lai saglabātu labas attiecības ar Krieviju. Krievijas naidīgums mums šķiet iracionāls," sacījis Ilvess.
Viņš arī uzskata, ka pašreizējo Krievijas ārpolitiku vada lielā vēlēšanās atjaunot bijušo Padomju Savienības varenību. Viņš piebildis, ka Krievijas prezidents Putins pats par to esot runājis daudzas reizes. "Taču, ja tā draudēs mazām valstīm un terorizēs tās, tad Krievija nepanāks cieņu pret sevi," sacījis prezidents.
Runājot, par Krievijas ārpolitikas mērķiem, Ilvess sacījis, ka, viņaprāt, tiem nav nekā kopīga ar 21.gadsimta reālijām. "Kādēļ ir jāizsūta gruzīni no valsts? Kādēļ tā bija jārīkojas ar Igauniju? Kādēļ ir jāatbalsta fašistiskas grupas, kā, piemēram, "Naši"? Es neredzu tam jēgu," sacījis prezidents.
Atbildību par divu valstu attiecībām nākotnē Ilvess ir uzvēlis uz Krievijas pleciem. Viņš sacījis: "Tas pilnībā ir atkarīgs no Krievijas. Mēs no savas puses nevaram izdarīt pilnīgi neko. Tādēļ ka, ja nav preses brīvības, tad viss, ko mēs sakām, tiek pārveidots. Pat mana labvēlīgi noskaņotā intervija, piemēram, avīzei "Rossijskaja gazeta" tiek cenzēta un no tās tiek izvilktas atsevišķas atbildes. Un mēs tur reāli neko nevaram padarīt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
