Nav pagājis pat mēnesis pēc tam, kad biologi Indonēzijas mežos atklāja “zudušo pasauli” ar daudzām iepriekš nereģistrētām dzīvnieku un augu sugām, kad Sumbavas salā valsts dienvidos zem trīs metru bieza vulkānisko pelnu slāņa zinātnieki atklājuši veselu civilizāciju, informē ārvalstu prese.
Tiek uzskatīts, ka to pirms gandrīz 200 gadiem – 1815.gada 10.aprīlī – iznīcināja Tamboras vulkāna izvirdums, raksta Ria Novosti.

Stihijas laikā, ko zinātnieki uzskata par pašu lielāko vulkāna izvirdumu cilvēces vēsturē, aptuveni 43 kilometru augstumā tika uzmestas vairāk nekā 350 miljoni tonnu sēra dioksīda. Tā rezultātā radās ķīmiska reakcija, kas nākamo gadu padarīju par “gadu bez vasaras”, un tika nodarīti lieli postījumi ražai visā pasaulē – no Amerikas līdz Francijai un Vācijai.

Pašā Indonēzijā, kas tika skarta vissmagāk, dzīvības zaudēja 177 000 cilvēku un no zemes virsmas tika noslaucīti trīs valdījumi – Pekata, Sangara un Tambora.

Zinātnieki stāsta, ka tolaik ceļotāji bija ieinteresējušies par Sumbavas salas iedzīvotāju kultūru un valodu, kas ievērojami atšķīrušās no tām, kas raksturīgas apkārtējās salās. Par salas iedzīvotāju saistību ar Vjetnamu liecina arī raksturīga keramika.

Taču kultūru un valodu iznīcināja vulkāna izvirdums. Pirms diviem gadiem sāktajos izrakumos tagad atklājusies vesela pilsēta, kurā pirms dabas katastrofas dzīvoja aptuveni 10 000 cilvēku.

Zinātnieki stāsta, ka šis atradums ir nozīmīgs ne tikai vēsturniekiem un lingvistiem, bet devis arī iespēju pētīt vulkāna izvirdumu un modelēt toreizējo situāciju, tādējādi iegūstot informāciju par izvirdumiem, ko būs iespējams izmantot iespējamu nelaimju novēršanai nākotnē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit