Krievija nav drauds Baltijas valstīm, un ir ārprātīgi domāt par pretējo, intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" sacīja Krievijas valsts prezidents Vladimirs Putins.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Domāju, ka visi skaidri domājoši cilvēki, kuri patiešām ir iesaistīti politikā, saprot, ka Krievija kā, piemēram, drauds Baltijas valstīm, ir pilnīgi ārprātīga doma," norādīja Krievijas prezidents.

"Vai mēs patiešām gatavojamies cīnīties pret NATO? Jūs zināt, cik cilvēku dzīvo NATO valstīs? 600 miljoni. Pareizi? Krievijā dzīvo 146 miljoni. Jā, mēs esam lielākā kodolvalsts. Bet vai jūs domājat, ka Krievija iekarotu Baltijas valstis, izmantojot kodolieročus? Kas tas vispār ir par ārprātu? Šis ir pirmais arguments, bet ne obligāti pats svarīgākais," sacīja Putins.

"Svarīgākais ir kaut kas cits. Mums ir ļoti politiski bagāta vēsture, kas sevī ietver dziļu pārliecību par to, ka nedrīkst darīt neko tādu, kas ir pretēji tautas gribai. Nekas nedrīkst notikt bez tautas gribas. Un daži no mūsu partneriem to īsti nesaprot. Kad viņi atceras Krimu, tad nemēģina pieminēt Krimas iedzīvotāju gribu – 70% iedzīvotāji tur ir etniskie krievi, bet pārējie runā krievu valodā kā savā dzimtajā valodā – pievienoties Krievijai. Viņi vienkārši nemēģina to saprast," klāstīja Putins.

Pēc viņa teiktā, Kosovas gadījumā bijis iespējams izmantot cilvēku gribu, bet citur to nevar. "Tā visa ir politiskā spēle. Tātad, atkārtoti apliecinot, es varu teikt, ka Krievija ir īstenojusi un turpinās īstenot absolūti miermīlīgu ārpolitiku, kas ir vērsta sadarbības virzienā," sacīja Krievijas prezidents.

Ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un vairumu Rietumvalstu rezolūciju Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, kā arī Kremļa tuvākā loka cilvēkiem. Sankcijas noteiktas arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēs.

Kopš kara sākuma Ukrainā palielinājušās spekulācijas par drošību reģionā, tostarp par NATO spējām aizsargāt Baltijas valstis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievija Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form