Viņš Ženēvā notiekošajā konferencē norādīja, ka ir nepieciešams "sākt sarunas par konvencijas noslēgšanu, kas aizliegtu kodolieroču un masveida iznīcināšanas ieroču krājumus un ražošanu".
Viņš arī apšaubīja piecu ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu tiesības uz kodolieročiem.
"Otrā pasaules kara uzvarētāji ir piesavinājušies šīs tiesības un to uzspieduši starptautiskajai sabiedrībai," pavēstīja Motaki. "Šodien veto tiesības un tiesības uz kodolieročiem kļuvušas par veidu nelikumīgu tiesību iegūšanai."
Ar ANO atbruņošanās konferences starpniecību izdevās noslēgt svarīgākos Aukstā kara laika līgumus, tādus kā Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (NPT) un Visaptverošo kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu (CTBT), taču pēdējā desmitgadē tā panākusi niecīgu progresu, jo tās 65 loceklēm ir domstarpības par prioritātēm nākotnē.
ANO Drošības padome pirmdien apstiprināja jaunas sankcijas pret Irānu sakarā ar tās atteikšanos apturēt ar urāna bagātināšanu saistītās aktivitātes.
Par jaunu sankciju ieviešanu nobalsoja 14 valstis, neviena nebalsoja pret, un viena valsts - Indonēzija - balsojumā atturējās.
Lielbritānijas, Francijas un Vācijas sagatavotā rezolūcija pieprasa, lai Teherāna izpilda agrākas Drošības padomes prasības apturēt urāna bagātināšanas un pārstrādes aktivitātes.
Rietumvalstis arvien aktīvāk cenšas panākt trešās ANO Drošības padomes rezolūcijas pieņemšanu, lai sodītu Irānu par atteikšanos apturēt urāna bagātināšanas programmu, kuru iespējams izmantot arī kodolieroču izstrādē. Teherāna apgalvo, ka tās vienīgais mērķis ir iegūt kodoldegvielu atomelektrostacijām.
Atšķirībā no rietumvalstīm Maskava uztur relatīvi ciešas attiecības ar Irānu un līdz šim sniegusi atbalstu atomelektrostaciju būvniecībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
