Foto: EPA/LETA
Piektdienas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas Īrijas valdošajai partijai, visticamāk, atnesīs sakāvi, un Dublina kļūs par pirmo administrāciju, kas kritusi Eiropas Savienības (ES) parādu krīzes dēļ.

Kā jau ziņots, Īrijas parlaments tika atlaists 1.februārī, un tika paziņots, ka pirmstermiņa vēlēšanas notiks 25.februārī.

Eksperti uzskata, ka premjerministra Braiena Kovena partija "Fianna Fail" piektdien cietīs smagu sakāvi, jo valdība izpelnījusies asu kritiku par savu darbību, cenšoties pārvarēt finansiālo krīzi, kas satricinājusi visu eirozonu.

Sagaidāms, ka vēlēšanu rezultātā pie varas nāks opozīcijā esošā labējā partija "Fine Gael".

Kovens jau iepriekš solīja atlaist parlamentu, tiklīdz tiks pieņemts finanšu likumprojekts - pēdējais normatīvais akts 2011.gada budžeta saskaņošanai.

Īriem jau vairākus gadus bijis jāsamierinās ar taupības pasākumiem, kurus nācās īstenot pēc nekustamo īpašumu tirgus burbuļa plīšanas un gadiem ilgās bezrūpīgās banku kreditēšanas politikas piekopšanas.

Un, līdzīgi kā Grieķijai, Īrijai nācās lūgt starptautisko palīdzību.

Saskaņā ar vienošanos par 85 miljardus eiro lielo Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu Īrijai valdības tēriņi līdz martam jāsamazina par sešiem miljardiem.

Redzot vēlētāju noskaņojumu, jau 14 gadus opozīcijā esošā "Fine Gael" cer iegūt vairāk nekā 70 vietas 166 deputātu lielajā Īrijas parlamentā, un partijas līderis Enda Kenijs, domājams, kļūs par jauno premjeru.

Tomēr grūti prognozēt, vai partijai izdosies gūt pietiekamu atbalstu, lai tā spētu valdīt viena.

"Red C" trešdien veiktā aptauja pirmo reizi konstatēja 40% atbalstu "Fine Gael", bet Kenijs savai partijai norādīja, ka nevēlas ļauties nekādai pašapmierinātībai.

Pavisam tika aptaujāti 1500 cilvēki.

Nepieciešamības gadījumā "Fine Gael", visticamāk, veidos koalīciju ar kreisi centriskajiem leiboristiem, kas ieguva 18% respondentu atbalstu.

Aptauja liecina, ka šādai koalīcijai priekšroku dotu 33% vēlētāju.

Leiboristu līderis Ēmons Gilmors šonedēļ pavēstīja, ka, neskatoties uz atšķirībām kampaņās, abām partijām ir "kopīgs pamats".

Neskatoties uz izteikumiem par viņa garlaicību un vājo politisko tvērienu, pēdējo trīs nedēļu laikā jūtami kāpis arī 59 gadus vecā Kenija personiskais reitings - pieaugot no 12% līdz 35%.

Tomēr "Fine Gael" panākumus lielā mērā balsta tieši tautas niknums pret esošo valdību un premjeru, vainojot tos grūtajā ekonomiskajā situācijā.

Mātes ir spiestas noskatīties, kā viņu bērni pamet valsti darba meklējumos, darbiniekiem nāks samierināties ar algas samazinājumu, un hipotēku ņēmējiem jācīnās par maksājumiem, lai nepazaudētu īpašumus, kuru vērtība trīs gadu laikā samazinājusies trīskārtīgi.

"Pirms pieciem gadiem mēs bijām viena no bagātākajām valstīm Eiropā, bet kur tas viss ir pazudis?" jautāja kāds saniknots Dublinas taksometra šoferis, kas piektdienas vēlēšanās pirmo reizi "Fianna Fail" vietā balsošot par "Fine Gael".

"Fianna Fail", kas, nomainot Kovenu, par partijas jauno līderi izvēlējusies bijušo ārlietu ministru Maiklu Mārtinu, šobrīd atbalsta tikai 15% aptaujāto vēlētāju. Domājams, ka partija iegūs labi ja 20 vietas parlamentā.

Pagājušajās parlamenta vēlēšanās "Fianna Fai" ieguva 77 vietas.

Pats Kovens piektdien gaidāmajās vēlēšanās nepiedalīsies.

Aptaujas liecina, ka 82% vēlētāju vēlas pārskatīt vienošanos par ES un SVF aizdevumu. Visas vadošās partijas apsolījušas to darīt, un Kenijs jau apciemojis Briseli un Berlīni, lai runātu par soda procentu likmi.

ES amatpersonas norādījušas, ka pastāv vieta manevriem, bet Kenijs uzsvēra, ka Īrijai vēl tāls ceļš ejams, un 26.februārī ekonomiskā situācija nebūs krasi mainījusies.

Par 165 vietām parlamentā 43 vēlēšanu apgabalos piektdien sacentīsies vairāk nekā 500 kandidātu. Balsošana notiks pēc proporcionālās pārstāvniecības sistēmas, un rezultāti būs zināmi ne ātrāk kā sestdien.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!