Senāts ar 170 balsīm apstiprināja pretrunīgi vērtēto likumprojektu, beidzot mēnešiem ilgās un bieži vien arī karstās parlamentārās debates, kas reizēm draudēja izraisīt centriski labējās valdošās koalīcijas sabrukumu. Pret likumprojektu balsoja 132, bet atturējās trīs senatori.
Tomēr likums nestāsies spēkā līdz nākamā gada aprīlī paredzētajām parlamenta vēlēšanām un to var vēl noraidīt referendumā.
Konstitūcijas grozījumi ir būtiskākā valdības reformu projekta sastāvdaļa, kuru Berluskoni steidzas īstenot pirms parlamenta vēlēšanām.
Likumprojekts paredz Itālijas 20 reģioniem piešķirt pilnīgu autonomiju veselības aprūpē, izglītībā un kārtības uzturēšanā.
Grozījumi paredz arī Senāta pārveidošanu federālā likumdevēju sapulcē un paplašināt premjerministra pilnvaras, piešķirot viņam tiesības nozīmēt un atcelt ministrus, kā arī atlaist parlamentu.
Tas varētu pārtraukt Itālijai raksturīgo praksi, kad partijas leģislatīvā perioda vidū pēkšņi maina sabiedrotos un panāk premjerministra krišanu, kā tas notika ar Berluskoni 1994.gadā.
Tā saukto pilnvaru nodošanas likumprojektu apsveic nelielā Ziemeļu līga, kas aizstāv reģionālo autonomiju un vairākkārt ir draudējusi pamest valdību, ja tās koalīcijas partneri neatbalstīs konstitucionālo reformu.
Ziemeļu līgas līderis Umberto Bosi izteicās, ka viņš iepriekšējā naktī aiz satraukuma neesot varējis gulēt.
Savukārt opozīcijas līderi norāda, ka šodienas balsojums iezīmēs traģisku dienu Itālijas vēsturē.
"Pilnvaru nodošanas likumprojekts sniegs mums 20 dažādas veselības aprūpes sistēmas, un itāļiem vairs nebūs vienādas tiesības un pakalpojumi," izteicās Itālijas lielākās opozīcijas partijas - Kreiso demokrātu līderis Pjēro Fassīno. "Šī iemesla dēļ mēs domājam, ka tas nav pareizi, un ar itāliešu palīdzību darīsim visu iespējamo, lai referendumā tos [konstitūcijas grozījumus] izmestu ārā."
Pat ja likumprojekts referendumā tiks apstiprināts, tā svarīgākie panti stāsies spēkā tikai 2011.gadā, bet pilnībā konstitūcijas grozījumi tiks ieviesti līdz 2016.gadam.
Līdz tam laikam gandrīz visi pašreizējie politiskie līderi, tai skaitā Berluskoni, atradīsies jau pensijā.
Itālijas konstitūcija tika radīta pēc Otrā pasaules kara, un tās galvenais mērķis bija novērst atkārtotu diktatoriska režīma izveidošanos.
Tāpēc tajā iekļauti tik daudzi kontroles mehānismi un tik plašs dažādo varas atzaru sabalansējums, ka premjerministram ir grūti saturēt valdības vadības grožus. Vidējais Itālijas valdību mūža ilgums pēckara periodā nepārsniedz vienu gadu.
Tomēr likumprojekta kritiķi uzskata, ka tas liegs nabadzīgajiem valsts dienvidu reģioniem finansiālo atbalstu, samazinās valsts prezidenta lomu un katrā no autonomajiem reģioniem radīs jaunu un dārgu birokrātisko aparātu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
